Floating and standing kicker drawings and material calculations for kiteboarding. For moving waters. Tested in real life.
Nu ko tur daudz! Ūdens un vējš jau sauc, tāpēc uzreiz pie lietas par stāvošo kikeri.
Kā būvēt:
1. Saskrūvējam pamatkokus vienam sānam – slīpuma leņķi veidojošos un kājas.
2. Vadoties pēc saskrūvētā sāna, uzzīmējam finierim slaidu liektu līniju, kas piedos kikerim izliekumu. Izzāģējam divus vienādus gabalus.
3. Nokrāsojam finieri lai žūst.
4. Pēc pirmā sāna parauga saskrūvējam otru sānu, tikai šoreiz spoguļskatā.
5. Pieceļam abus sānus stāvus un skrūvējam tālāk kopā un nostiprinām slodzi nesošos mezglus.
6. Vienā brīdī, kad nav vairs ko darīt, ņemam finierus un skrūvējam klāt pie sāniem.
7. Sagatavojam finiera iekšmalas un skrūvējam šķērskokus, uz kuriem vēlāk nāks virsū zaļās trubas.
8. Izdomājam kaut kādus smagumus un kādā veidā viņus nostiprināt pie kikera vieglā gala, lai, ūdens līmenim pamainoties, tas nesāktu peldēt.
9. Saurbjam zaļajām trubām pirmai kārtai caurumus ar 10 mm urbi.
10. Nogāžam kikeri uz sāniem un nelielā slīpumā sākam skrūvēt klāt zaļās trubas. Vēlams to darīt vismaz divatā.
Trubas skrūvējam tā, lai lielie 10 mm caurumi būtu nedaudz ieslīpi un netraucētu pāri braukšanas slīdamībai.
11. Izdomājam kikerim skanīgu vārdu.
12. Izdekorējam kikeri ar smukiem zīmējumiem.
13. Aiziet ūdenī.
Nedaudz par tehniku un drošību:
Dēlim, protams, pirms tam noskrūvējam spuras. Vēlams kājsaišu un padu vietā zābakus. Iekarot kikeri zābakos ir krietni vienkāršāk un stabilāk.
Kikeri ūdenī liekam aptuveni 30 grādu leņķī pa vējam. Pavisam precīzi nav nepieciešams, jo virsma tam ir plata un braucējs var atļauties piekoriģēt savu uzbraukšanas leņķi atbilstoši vējam.
Uz kikeri braucam ar atāķim labi saregulētu pūķi.
Savlaicīgi kārtīgi ieskrienamies. Pūķi turam pēc iespējas zemāk. Kādus 30 metrus pirms kikera varam griezt lejā nedaudz pa vējam un āķēties vaļā. Visu laiku pūķi stūrējam pēc iespējas zemu.
Uz kikera uzbraucam ar nedaudz saliektām kājām un pilnīgi plakanisku dēli, pavisam nedaudz atgāžoties uz pakaļējās kājas, bet necenšoties kantēt pret pūķi. Stūrē neturamies un braucam tā kā ziemā ar snovbordu uz tramplīna, nevis kantējot, kā ierasts ar kaitbordu. Ja esam uzņēmuši pieteikamu ātrumu, pūķis nekur nepaliks un lidos pats līdz.
Katrs mazākais kantēšanas mēģinājums, saskaroties ar kikera virsmu, tiks sodīts ar pamatīgu bieti, jo virsma ir slidena un dēlis momentāli izslīdēs no kāju apakšas.
Pirmajās reizēs varam braukt nedaudz lēnāk, lai iepazītos ar kikera cieto virsmu un tās slīdamību. Varam to darīt arī ieāķī, ja tas liek justies pārliecinātākam. Tas gan neatiecās vēlāk uz triku izpildīšanu, un ir piedodams tikai sākumā iepazīšanās nolūkos.
Pēc izlekšanas no kikera, visu darām tā, kā ar snovbordu un nekādā gadījumā nemēģinām stūrēt pūķi zenītā. No šīs izpariktes lec tikai ar ātrumu pārvarot tādā veidā gravitāciju, visa veida piepalīdzēšana ar pūķi ir nevietā.
Sēdinot neaizmirstam ietupties kājās. Tikai pēc nosēdiena ieāķējamies un atgāžamies uz papēžu malas, lai nostieptu striķus un atsāktu vadīt pūķi.
Ar katru braucienu kāpinām uzbraukšanas ātrumu un, pamazām pierodot, sākam meklēt iespējas uzgriezt kādu pirmo rotāciju vai paķert kādu grebu.
Braucot uz kikeri vēlams nepārdomāt, jo virsma ir plata un var nesanākt pamukt malā. Labāk pāršļūkt vai pārbraukt pāri izamortizējot izmetienu, nekā pārdomājot, zaudēt stabilitāti un aizķert kikeri ar kautko citu nevis dēli.
Meistarībai kāpjot, ir vērts censties pagriešanos lejā pa vējam un izāķēšanos novilcināt gandrīz līdz pēdējam brīdim. Tādā veidā var pietaupīt lielu devu uzņemtā ātruma jaudīgākam lecienam.
Drošības līšu ir ieteicams atkabināt no pašas drošības, ja ar tādu ir aprīkots pūķis(piemēram doeble depower, 5 elements, O’Shit utt), un likt klāt pa taisno pie cāļcilpas(suecide).
Tādā veidā, krītot, pūķis saglabās nelielu vilkmi, izlīdinot horizontāli tava kritiena triecienu un samazinot ūdenī ieurbšanās spēku, Nebūs arī jākavē draugiem laiks ar loriņu tīšanu un pīšanu kikera nosēdiena vietā. Veselīgāk pašam un visiem vairāk lekšanas prieki. Pietam šādā veidā stiprinot, pūķis lielākoties nevis nokrīt un izklājas ūdenī, bet pacietīgi gaida pie udens loga malā jau gatavs atkārtotam startam.
Neaizmirstiet rūpēties par savu drošību. Katrs pats izvērtējiet vai esat sasnieguši pietiekamu kaitošanas meistarību lai šturmētu smagus nekustīgus objektus. Ieteicams lietot triecienvesti un ķiveri.
Kikeris ir visvienkāršākā parka kaitošanas konstrukcija, kas ir pa spēkam praktiski jebkuram vidēja līmeņa braucējam, kam ir minimāla pieredze atāķī.
Kikeris derēs arī veikbordam un gan jau kaijas un pīles arī to novērtēs.
Vēlam veiksmi jaunu zenītu apgūšanā. Emocijām un patīkamām sajūtām pilna kaitošna garantēta.
p.s. Raksta ieteikumi ir tikai padomi, kas gūti no sakrātās pieredzes. Katram ir tiesības improvizēt pēc saviem uzskatiem. Galvenais lai ir kaitot prieks.