Jaunumi
Dāvis Čeze
Vārds Pasē rakstīts Dāvis Čeže. Sportiskie sasniegumi Ar ūdenssportiem sāku nodarboties 11 gadu vecumā, kad tēvs aizveda uz Ēģipti mācīties kaitot. Gadu laikā esmu izmēģinājis daž-ne-dažādus sportus un sapratis, ka viss, kur ir dēlis zem kājām, man patīk visvairāk. Ar veikbordu pirmo reizi saskāros 2011. gadā, kad, man nezinot, tēvs aizveda uz vienām no pirmajām kabeļveikborda sacensībām Latvijā. Pirms tam protams nebiju nekad veikojis aiz kabeļa un kur gan ir labāka vieta kā pamēģināt jaunu sporta veidu kā sacensībās. Kopš tā laika āķis ir lūpā un neesmu pārstājis veikot. Mans triks Oj, padomā ir daudzi... Bet laikam jau seatbelt (aka krabis) grabs. Ilgi noturēts un kopā ar kādu rotāciju viņš vienmēr izskatīsies labi! Ārpus sporta aktivitātes/hobiji Viss kam izskaņa ir –bords. Brīžam liekas ka uz kājām esmu krietni nestabilāks nekā uz dēļa. Mana nākamā sportiskā aktivitāte vai sporta veids, ko plānoju izmēģināt būs sērfs, downhill mountainbiking (alpos) vai rallijs (won’t happen). Tad jau laiks rādīs, ko jaunu pamēģināšu kā nākamo. Lieta vai aktivitāte, ko ieteiktu katram vismaz pamēģināt 1x, ieraut tā saucamo “grāmatiņu” veikbordā. Pēc tam katra nākošā būs ar vien mazāk sāpīga līdz brīdim, kad iemācīsies no viņām izvairīties ;) Mans iedvesmas avots ir gandarījuma sajūta, kad skatītājiem patīk triks kuru uztaisu. Galu galā veikbords ir ļoti skatāms sporta veids. Katram braucējam ir savs stils, un ir interesanti paskatīties cik dažādi un kreatīvi tie var būt. Pirms sportošanas enerģiju gūstu iepriekšējā vakarā iztēlojoties trikus, kurus attiecīgajā braucienā varētu pamēģināt. Vimeo un YouTube ir ļoti labi rīki tam. Sports un draugi ir labs veids kā pavadīt aktīvi dienu. Kopā vienmēr ir jautrāk. Sportiskie mērķi un prieks Jāpatrenējas un jāpabraukā apkārt pa mačiem. Galvenais, lai ir skaists veikbords bez bietēm, bet ja bietē – tad ar vērienu! Prieks, ja sanāk pārsteigt skatītājus. Kopš bērnības vēl joprojām baidos no Visas bailes ir pārvaramas!!! Vairs nebaidos no kritieniem mācīties jaunus trikus Mūzika Baigi gan nešķiroju, klausos visu pēc kārtas. (Hippie Sabotage) Smarža, kas raksturo mani Cleome aka spider flower. Man garšo viss, kas ir pagatavots kopā ar sieru vai cukuru. Vairāk – labāk!! Ja man būtu 5 brīvas dienas, es izdarītu šīs 5 lietas Pirmajā dienā izbraukātos Liquid Leisure kabelī Anglijā. Otrajā izbaudītu siltos viļņus Marokas piekrastē sērfojot. Trešajā trauktos lejā pa stāvajām Alpu nogāzēm ar ričuku un paralēli atrastu vietu londzītim. Ceturtajā nedaudz patrakotu pa sniegotajiem kalniem Japānā. Tīrākā pūdera paradīze. Un visbeidzot Piektajā pagaiņātu viļņus Filipīnu krastos kaitojot! Manas 5 top mantas, lietas, izstrādājumi Spotify, austiņas, veika dēlis, slaidiņš un kabelis Labākais veids kā iztērēt 10 eur? Ar 15 jau varētu sākt domāt, citādi struggle... Ballīte vai Joga? Viss atkarīgs no kompānijas! Tuvākā vai tālākā nākotnē es būšu/plānoju būt paslēpies uz nomaļas salas ar kaitu un mazu veikparku. Citplanētieši. Senči. Illuminati. Hard working Sloth. Dāvis Čeze. https://www.instagram.com/cezedavis/
Uzzināt vairāk
Ričijs Sinkins
Vārds Pasē rakstīts Ričijs, bet draugi mani sauc Riču vai Riči Sportiskie sasniegumi Hyperlite Baltics indoor wakeboarding chempionship 2014 Men pro 7. vieta, Latvijas kabeļveikborda čempionāts 2016 Ādažos “ Promobius ” kabelī PRO grupa 2. vieta Liepāja “ BB veikparks ” summer jam 2016 sacensības PRO grupa 2. vieta Ghetto games 2016 sacensības “ Best trick ” ieguvējs Esmu 21 gadus jauns un no tiem 4 gadus nodarbojos ar kaitbordu, gadu vēlāk, kad sapratu, ka ar vēja medībām vien nepietiek, lai remdētu apetīti pēc jaunas prieka devas, uzsāku savas gaitas kabeļveikbordā. Kā es sāku Tā bija tumša pavasara diena, ārā bija auksts, debesis bija klātas ar pelēkiem mākoņiem, jūra bangoja un kokus locija bargs ziemeļrietumu vējš, tādu skatu es vēroju, cītīgi cīnoties ar gardu burgeri, no kādas siltas un mājīgas kafejnīcas Saulkrastos, piejurā. Īsti nezinu , kas – tauriņi vēderā vai pārlieku lielais burgers, bet kaut kas mani pamudināja iet ārā un cītīgi meklēt to vēja mednieku , kurš var iemācīt man šķelt viļņus, levitēt augšpēdus un “ staigāt pa ūdens virmsu”. Tā arī šī epopeja rada savu sākumu, jau nedeļu vēlāk es siroju pa plašo interneta tiklu meklējot sev savu “ roņa tērpu ” un citu ekipējumu. Mans triks Mans triks, hmm, es teiktu tā, ja uz galda stāv garda kūka es varu to “maģiski” izzudināt minūtes laikā pie tases tējas. ( smejas ) Ja, atgriežamies pie ūdenssporta, tad , laikam, jāsaka, ka tas triks, kuru uztaisīju pirmo, vēl aizvien ir mans favorīts, protams, laikam skrienot uz priekšu šis triks ir evolucionējis un sarežģītība, amplitūda ir mainījusies, bet saknē vēl aizvien tas ir kūlenis uz atpakaļu ar atspērienu no ūdens, jeb angļu mēlē sakot “ Backrool” Ārpus sporta aktivitātes/hobiji Kad ārā nav vēja un garas rindas pie ezera liek vilties, “ Bastins ” , tobiš mans longboards, ir tas, kas izvingrina ķermeni, bet biežāk, tomēr, es atdodos slinkošanai pa mājām, piemēram, kūka , kokteilis un kāda filma – sounds like a plan… Mana nākamā sportiskā aktivitāte vai sporta veids, ko plānoju izmēģināt būs… Burgeru ēšana uz ātrumu/daudzumu, vienmēr esmu domājis, ka varētu būt čempions..Nu, un vēl Esmu jau labu laiku domājis par levitēšanu “ lidvāveres kostīmā ”, kas ir brīvais kritiens kostīma, kurš pateicoties airodinamiskām spējām ļauj lidot kā putnam. Lieta vai aktivitāte, ko ieteiktu katram vismaz pamēģināt 1x Diena, divas bez sociāliem tīkliem, sounds tricky ? Mans iedvesmas avots Ikdiena, mans darbs ir mācīt cilvēkus veikot, katru reizi cenšos klientam nodot maksimāli daudz zināšanu un piespiest viņu uztaisīt kādu jaunu elementu, tad lūk pēc garas darba dienas visas pozitīvās emocijas, un citu pirmie soļi, ir tās lietas, kas iedvesmo, arī , mani piespiest sevi darīt vairāk, augstāk un sarežģītāk , nu, un, protams, ārvalstu filmas par veikbordu. Pirms sportošanas enerģiju gūstu… Braukšana līdz pludmalei vai kabelim parasti vareni uzlādē, tā kā satiksme mēdz līdzināties “ Kobras ” seriālam (smejas). Enerģija ir kā apetīte, tā rodas ēdot, jeb tajā brīdi, kad pa ūdens vismu ir nobraukti pāris pirmie metri, tad ballīte var sākties…. Sports un draugi… Nedelāmi termini Par sportiskiem mērķiem un prieku Kad tikko sāku nodarboties ar kabeļveikbordu Latvijā bija apmēram puiši 5, kas mani motivēja, un vēl tanī laikā jau taisīja trikus, kurus es, iespējams, vēl jo projām neesmu uztaisījis, tagad sacensībās tie ir mani konkurenti, mērķis, laikam, jāsaka ka ir uzvarēt, un uzvara sagādā prieku. Kopš bērnības vēljoprojām baidos no… Dziļiem, tumšiem ūdeņiem , kas ir, no ūdens, kur “nevar aizsniegt zemi ” Vairs nebaidos no… Tā, ka kāds uzzinās, ka dziedu dušā Mūzika Dziedu dušā Smarža, kas raksturo mani Burvīga smarža no ražotāja O’neill, no sērijas – Hidrotērps ir daudz aromātu šajā sērijā, laikam, labākajs nāk no tiem ir “ Kāposts ”, es paskaidrošu, kad jūras krasts ir pilns ar aļģēm, jeb kaitbordistu mēllē “kāpostiem ”, tas piekrastē sasūcās ar to smaržu, un, tad pēc pāris stundu pļūnčāšanās šī smarža pielīp arī man ( smejas ) Man garšo Salāti “Meka ” – vista + vīnogas + maltas pistācijas + majonēze Pankūku namiņš ar pārlējumu no pilnpiena + zemeņu/aveņu ievārījuma + karameļu mērce Saldējuma kokteilis – zemenes+banāni+šokolāde+kiwi Ja man būtu 5 brīvas dienas, es izdarītu šīs 5 lietas Es, laikam, neeksperimentētu, aizbrauktu līdz Lietuvas apļveida kabelim un tur arī tās 5 dienas pavadītu un piecas lietas – pieci jauni triki. Manas 5 top mantas, lietas, izstrādājumi Mūzikas pleijeris, vafeļu panna, Hyperlite Union dēlis, šokolādes piens, televīzora pults Labākais veids kā iztērēt 10 eur? Atkarīgs no noskaņojuma, bet kā likums, aizietu uz gardumiem.. Ballīte vai Joga? Var jogu pēc ballītes ? Tuvākā vai tālākā nākotnē es būšu / plānoju būt… Čempions Citplanētieši. Senči. Illuminati. Šaursliežu dzelzceļš. Cinītis. Knauši. Spied šeit, lai apskatītos Ričija Youtube kanālu.
Uzzināt vairāk
Lielā Brazīlija
Grozā (€0) Pieslēgties Facebook Lielā Brazīlija Brazīlija. Pareizāk sakot – BRAZĪLIJA!!! Valsts, kas māk pārsteigt. Lielākai daļai latviešu, kam nav bijusi izdevība paciemoties tur pēdējos gados, priekštats par šo valsti ir visai maldīgs. Nē, tur bandīti neēd tūristus brokastīs, asinskāras haizivis lielceļu nebloķē, piranju bari bērnus zem ūdens nevelk un valsts prezidentam nav harēms ar salaupītām blondām verdzenēm. Protams ceļotājiem risks pastāv visur… arī pie mums latvijā, esot nepareizā vietā var sanākt visādi. Brazīlijā arī ir protams vietas, kur svešiniekiem labāk savu degunu nebāzt. Kā jau jebkur. Kopumā Brazīlija ir respektējama lielvalsts ar stabilu ekonomikas attīstības kāpumu, nopietniem mērķiem nākotnē un spēcīgu kultūru. Ne velti eksperti šo reģionu dēvē par vienu no topošajiem jaunajiem pasaules ekonomikas centriem. Pēdējos gados noziedzības līmenis ir stipri samazinājies un ielas iztīrītas no šmucēm, kādām sevi cienošā valstī nav jābūt. 2014. gadā tur notika kārtējais pasaules čempionāts futbolā un nākamās Olimpiskās spēles Rio de Žaneiro arī nav aiz kalniem. No septembra līdz jaunajam gadam Brazīlijas piekrastē pūš vieni no konstantākajiem un stabilākajiem vējiem pasaulē. Tāpēc šajā laikā tas ir viens no populārākajiem kaitošanas un vindsērfinga ceļojumu galamērķiem. Arī mūsu komanda šogad devās laimes meklējumos uz turienes krastiem, apmeklējot Combuko, Taiba, Jeri(Jericoacoara), Bara Grande pilsētu āpkārtnē atrodamās lagūnas un pludmales. Atpūtas un atslodzes brīdī tika apskatīta arī Rio de Janeiro lielpilsēta. Brazīlija tiešām ir vēja lielvalsts. Tas šajā laikā pūš ar simtprocentīgu statistiku. Katru dienu, bez apstājas, 24 stundas diennakti. Vairāki viesu nami, kurus Brazīlijā sauc par puosadām, pat klientu pievilināšas ēsmai nebaidās piedāvāt naudas atgriešanas garantiju vēja neesamības gadījumā. Bet uz to variet necerēt – tā nemēdz būt. Šķiet ka to neietekmē ne mēness fāžu maiņas ne kādi citi faktori, kas novēroti daudzās pasaules vējainajās vietās. Vējš vienkārši ir un tā ir norma. Pie tam kaitot un burāt var gan viļņu apstākļos, gan neskaitāmās lagūnās, kuras dēļ izliektās krasta līnijas un daudzajām smilšu kāpām piekrastē netrūkst. Lagūnas, visbiežāk ir sastopamas upju deltās. Ja slēgtas, tad visticamāk tās būs saldūdens, ja atvērtas, tad sālsūdens, jo upes šajā laikā ir praktiski sausas un lielāku lomu spēlē staigājošie bēgumi, kas sadzen iekšā sālsūdeni no okeāna. Starp citu, baltā smilts Brazīlijā ir sadzīta ar Atlantijas okeānā valdošo straumju spēku no paša Sahāras tuksneša. Šīs pašas straumes ir arī Brazīlijas burvīgā vēja mātes. Daži noderīgi Brazīlijas fakti: Eiropiešiem vīzu nevajag; Naudu samainīt ir problemātiski. Labāk to izdarīt iebraucot valstī, pašā lidostā; Vājvēja inventāru atstājiet mājās; Lielisks vilnis sērfošanai; Lietots braucams viļņu dēlis mūsu ceļotājiem izmaksāja 35Ls; Iekšējie lidojumi ir dārgi, jo tos izmanto tikai pārticīgais iedzīvotāju slānis vai tūristi; Kopējais cenu līmenis piekrastes pilsētās ir līdzīgs Latvijai; Novembrī vajadzēja saules krēmus ar aizsardzības koeficentu 50 un 30; Gaisa temperatūra bija patīkami silta gan dienā, gan naktī; Ūdens temperatūra ļoti silta; Hidrotērps lai paliek Latvijā; Pāris likras un naģene gan noderēs; Brazīļi ir diezgan lepni un nosvērti. Tūristi netiek uz ielām ne raustīti, ne lieki uzrunāti. Jums tiks pievērsta uzmanība tik tad, kad paši to gribēsiet. Neticami, bet fakts; Starp tūristiem vismaz 50% ir paši brazīļi sabraukuši no citiem novadiem. Viņi arī kaito, brauc ar vindsērfingiem un protams sērfo; Brīvdienās uz ūdens ir daudz vairāk cilvēku kā darba dienās; Banku kartes ne visur pieņem; Janvārī vējš pamazām pierimst un sākas 3 mēnešu lietaus sezona, kad gāž tā, kā Mēs, lietainās Latvijas bāleliņi, pat iedomāties nevaram; Pēc lietus sezonas seko atkal vēja sezona. Latvijas pavasara laikā tur atkal var braukt; Mango, papaija, siera bumbas, kaipiriņa, rieksti, zivis, picas; Brazīlijas virtuve ir vienkārša, balstīta uz sezonas produktiem; Neskatoties uz to ka valsts karogā ir iezīmēta kafijas pupiņa, un tā saražo ap 70% pasaules patēriņa, dzeramu kafiju atrast nav viegls uzdevums; Reti kurš vietējais saprot kaut pāris vārdus angļu vai vācu valodās; Haizivis un citi dzīļu briesmoņi ūdens prieku baudītājus praktiski neaiztiek, bet izdomāt pastaigāties pa Mangrūvju krūmiem ūdenī gan nebūtu ieteicams; Bagijs maksā ap 40 EUR dienā; Bagiji nav pasaulē uzticamākās mašīnas, bet lai pārvietotos pa pludmali tie ir neaizstājami; Odi, mušas un nejaukās sand flies netika manītas. Pūš vējš tak; Bērnu līdzņemšanai salīdzinoši droša un piemērota vieta; Fatāla rakstura tūristu plūsmas, neciešamas ļaužu masas un “kā siļķes bundžā” sajūta netika pieķerta; Pat tad ja internetā atrodamās puosadas ir aizņemtas, uz vietas dzīvošanu atrast nav tik grūti; Nakstmājas Latvietim pieņemos apstākļos ar brokastīm maksā ap 25-40 EUR dienā; Jo tālāk no Fortalezas pilsētas uz ziemeļiem, jo mierīgāk un klusāk; Raksturīgais vēja stiprums novembrī – 10 un vairāk metri sekundē; Ja ir doma apmeklēt Rio un plānā ballīte, iemācies jau laikus sambas dejas kustības; Rio pilsētas pludmalēs ir labs sērfojams vilnis; Rio māksla un kultūras dzīve ir augstā līmenī; Droši izmanto iespēju pastaigāties pa lielpisētu speedo apakšbiksēs. Tas tur ir pilnīgi OK. Ja sānāk aiziet uz futbola spēli, neceri ka tur varēs padzerties arī alu. Bilde ar Jēzu ir must have katram Rio viesim ;) Bez http://www.havaianas.com reti kurš tūrists brauc mājās. Arī vietējiem tās ir lielā cieņā. Brazīlija it tālu, bet tur ir sasodīti labi!
Uzzināt vairāk
Lidojošais paklājs - HydroFoil
Grozā (€0) Pieslēgties Facebook Lidojošais paklājs - HydroFoil Pirmie iespaidi par kaitošanu ar zemūdens spārnu – Hydrofoil. Uzreiz, jau pašā sākumā, ir skaidrs, šīs divas lietas - pūķis un zemūdens spārns ir kā radīti viens otram. Lai arī tas ne tuvu nav kaitotāju izgudrojums un ar zemūdens spārnu pat padomju laikos varēja ar kuģīti no Rīgas līdz Jūrmalai aizbraukt, tomēr tik tagad pūķotāji tam ir tā nopietnāk pievērsušies līdz pat masveidu ražošanas līmenim. Šī lieta ir uz palikšanu kaitbordā un uz visiem laikiem. Cepiens ap šo tēmu ir vērā ņemams visu vadošo brendu nometnēs un ne velti – veiktspēja un baudas līmenis šai konstrukcijai ir milzīgs. Sajūtas pēc brīža, kad sāc celties ārā uz spārna ir vārdos neaprakstāmas, it sevišķi kaitbordistiem, kuri ir zināmi kā ūdens šķūrētāji :), kas ar tradicionālajiem dēļiem taisa palielu šļakatu un pārvieto lielu daudzumu ūdens. Ar Hydrofoil sajūta ir tiešām kā tāda levitācija. Brīnumpaklājs, kas viegli slīd pāri visam, teju vai nirvāniskā vieglumā. Tiesa, pie rožainā ievada jāpiemetina – šī lieta nav vienā dienā apgūstama. Nekā līdzīga fastfoodam. Ir vajadzīgas vismaz pāris sesijas, lai, turoties uz spārna virs ūdens, varētu noturēt daudz maz līdzenu gaitu. Vadība nelīdzinās nevienam citam līdz šim zināmajam kaitborda dēlim. Sarežģītības faktors šim visam piedod tikai vērtību un tā ir interesantāk. Kaifu var noķert jau pēc pirmajiem metriem ārpus ūdens un tas kalpo kā dzinulis, rakties tēmā dziļāk un dziļāk. Iespēju robežas, kur izvērsties, ir milzīgas. Un kam gan ilgtermiņā interesē kaut kas tāds, ko var kā tādu nieku iesviest mutē bez piepūles? Labi, tagad vairāk pie lietas, nevis ap. Pretvēja un vājvēja īpašības ir kā nevienam citam līdz šim brauktam kaitošanas dēļu veidam. Patiesībā, pret vēju ir daudzkārt vieglāk tikt kā lejā pa vējam, lai cik tas pretēji skanētu visam tam, kas iepriekš ir zināms par kaitbordu. Pagaidām (Boardside.lv braucēji arī ir iesācēji šajā jomā) nākas no jūras vilkt sevi laukā peldus ar pūķa palīdzību, turot dēli pie rokas. Cik neierasti tas skan kaitbordā, ne?! :) nekāda Walk of Shame. Noteikti par plusu kalpo iepriekšēja pieredze ar viļņu dēli. Bet arī, ne tā, ka tam būtu kāda liela līdzība. Varbūt tik dēļ iemesla komfortabli justies uz vienvirziena dēļa, un dēļ pieraduma nedaudz vairāk braukt ar svaru uz priekškājas. Ne velti Liquid Force mācību rullītis sākas ar vārdiem - aizmirsti visu, ko tu zini par braukšanu ar parasto kaita dēli. Tas tiešām šeit nepalīdz - pie mazākā uzspiediena uz pakaļkājas, spārns vienkārši izmeti sevi arā no ūdens, kā tāds savvaļas mustangs, paceļoties uz pakaļkājām, lai nosviestu jātnieku. Celtspēja šim spārnam ir milzīga. Darbs ar priekškāju ir ļoti svarīgs un sākumā prasa pastiprinātu, pat varētu teikt, ka visu uzmanību. Pūķi tak mēs jau vadām automātiski bez domāšanas ;). Apstākļi kādos ar šo dēli var braukt: Mums interesē šo agregātu izbaudīt brīvgāzienā pār viļņiem un nekvalitatīvajiem līča apstākļiem. Sajūtas slīdēt pār plīstošiem viļņiem varētu būt kas īpaši fantastisks. Pielietojums ir, kā zināms, arī kursā un vājvējā. Race sacensībās šie dēļi laužas iekšā ar lielu blīkšķi. Lai gan video rullīšos rāda arī lecienus, tam, šķiet, tomēr daudz piemērotāki būs tradicionālie kaitborda virsūdens dēļi. Gribi izlēkāties - brauc ar tvintipu. Ar Hydrofoil spārnu lielāko baudu sniedz tieši tā bezpretestības levitēšanas sajūta, slīdot pāri visam. Pieļaujam arī, ka drīz kaitbordisti sāks intensīvi pievērsties lielu gabalu veikšanai pret vēju, nevis pavējniekos, kas ir visai populāra brīvgāzēju un dabas baudītāju nodarbe pūķojot. Pats pūķis visā šajā hidrodinamiskajā spārnu būšanā ir kā speciāli radīts un piemērots. Kritienos, pieturoties pie stūres un pūķa vilkmes, var slāpēt un izlīdzināt neveiksmes, spārna vadībā un balansēšanā uz dēļa. Hydrofoil, savu izmēru dēļ, nav lietojams seklākā ūdenī kā vismaz līdz zodam. Nereti to var būt grūti sasniegt, it sevišķi, ja vējš ir tieši precīzi uz krastu un stipro viļņu dēļ nav iespēja ar nevienu no pusēm iedragot iekšā dziļumā (peldus ievilkties ar pūķi jūrā, turot dēli izstieptā rokā priekšā ķermenim un ejot leņķī pret vēju). Tātad te vēl viens punkts, kas jāievēro – ja nemāki bodydrag pret vēju, ir par agru kāpt uz spārna. Arī paša spārna braukšanas mācību procesā bieži sanāks pārkrist pāri dēlim un būs jāpeld tam pakaļ pret vēju. Ar spārnu, gatavojoties uzsākšanai, sākumā arī šķitīs grūti operēt zem ūdens it sevišķi ja ir straume un viļņi gāžas pāri galvai, bet mieru un pacietību - to var salīdzinoši ātri apgūt, grūžot ar kājām sev dēli vajadzīgajā vietā, zem ūdens atbalstoties ar kājām pret pašu spārnu. Patiess PRIEKS ir jānopelna! Skaidrs ir viens, spārnu dēļi ir atnākuši uz palikšanu. Kaitošana ir atkal pierādījusi savu unikalitāti tās dauzpusībā. Tagad ir pavērta vēl viena interesanta un liela nodaļa. Liquid Force Hydrofoil spārnu, Mūsu pavadībā ir iespējams izprovēt ik vienam – Kontakti Liquid Force savu spārnoto dēli jokojot sauc par FunFoil, tādejādi izceļot tā draudzību un vienkāršību lietošanā. Tas nav hardcore sacensību spārns, bet prieka un kaifa spārns. http://boardside.lv/produkts/liquid-force-kites-hydrofoil-delis/ Zemāk vairāki video par saistošo tēmu. Tiekamies pludmalē. https://www.youtube.com/watch?... https://www.youtube.com/watch?...
Uzzināt vairāk
Ziemošanas nometne. Filipīnas, Sulu jūra, Palawan reģions, Cuyo sala.
Grozā (€0) Pieslēgties Facebook Ziemošanas nometne. Filipīnas, Sulu jūra, Palawan reģions, Cuyo sala. Filipīnas, Cuyo sala. Philippines, Cuyo island in Palawan, Sulu sea. Kāpēc šī sala un nevis kāda cita vieta: pārbaudīta vieta, kas atbilst Mūsu standartiem par kvalitatīvu kaitbordu. Sala nav viegli aizsniedzama, ceļš ir salīdzinoši sarežģīts, bet kā atmaksu par mērķtiecību iegūstam izcilus kaitošanas apstākļus, tīrā, drošā pludmalē uz salas, kuru vēl nav izpostījis masu tūrisms. Janvārī un februārī ir regulāra, mērena vēja statistika, kas piemērota frīstailam un apmācībai (13-7m2). Daudz brīvas vietas visiem kaitot gribētājiem rifa ieskautā, ar kājām aizsniedzama dziļuma lagūnā. Sezonā uz salas vienlaicīgi dzīvo ap 30 kaitotāju. Izmantojamā lagūna ir neskaitāmus kilometrus liela. Šāds braucēju skaits veicina savstarpējo saliedētību un draudzību. Neiegūt jaunus, līdzīgi domājošus draugus no citām pasaules malām ir praktiski neiespējami :). Citi tūristi uz salas parādās reti. Ja sagribas gludūdeņus pamainīt pret viļņiem, pusstundas attālumā pieejams Latvijas izmēra viļņu spots. Labās dienās x 1.5 Dzīve uz salas ir ļoti lēta (lētāka kā Latvijā), tāpēc ir vērts uzkavēties pēc iespējas ilgāk. Ieteicam veltīt vismaz 3 nedēļas, lai pilnībā atietu no ikdienas stresa un iedzīvotos salas dzīves mierā. Šī sala ir kā Filipīnu valts naba – gan ģeogrāfiski, gan vēsturiski. Uz tās ir viens no vēcākajiem spāņu kolonizātoru cietokšņiem Filipīnās. Arī mūsdienās, pateicoties daudzajām skolām, šai salai ir tāds, kā VIP statuss. Cuyo sala ir iespējams arī viena no tīrākajām un mierīgākajām vietām filipīnās. Nemieru var tik atvest līdz, bet arī to Cuyo pārņems un izšķīdinās savā paradīzes salas saldajā mierā. Cuyo ir Palawan reģiona sala pašā Sulu jūras vidū Platums 13 km , Garums 7,5 km Laika josla +6 Janvāra un februāra vidējā gaisa temperatūra dienā un naktī +30 (komfortabli var justies vienā kreklā un sērfa šortos visu diennakti) Ūdens temperatūra +27, gaisa temperatūra līdzīga. Vēsi nav nekad, patiesi karsti mēdz būt sākot ar Marta beigām, kas nesaskan ar vēja sezonu, kuras laikā ir Latviešiem viegli panesams, patiešām maigs klimats. Valdošais vējš ziemeļ austrumu, stiprumā līdz 20 mezgliem. Vietējie iedzīvotāji ļoti draudzīgi un patīkami kautrīgi. Nekādas krāpšanās un uzmācības. Visi saprot pamatlīmeni angļu valodā. Arī fakts, ka uz salas nav ne banka, ne bankomāts ir savu veida raksturrādītājs šai vietai. Ejošie pūķu izmēri no 7-13m2. Ir pieejams inventāra remonts, bet ne rezerves daļas. Ceļš: 3x lidojumi : Rīga - Stambula - Manila - Puerta Princesa(ieteicamais) 1x prāmis : Puerta Princesa - Cuyo (1 nakts ceļš) Šo posmu var arī lidot ar mazu lidmašīnu, kas pats par sevi ir piedzīvojums, redzēt visu no augšas. http://www.airjuan.com/ Laiks pavadītais ceļā vienā virzienā: 4 dienas (1 nakts Manila, 1 nakts Purto Princesa) Kaitpanku klīnikas nometne ir vairāk kā mērķtiecīgu kaitbordistu interešu klubiņš, kura pamatā ir iemācīties jaunus atāķa trikus. Apmācība ir bez maksas. Instruktors Dāvis Drande. Jāpiezīmē, ka šādos pasākumos arī visu braucēju savstarpējā pieredzes apmaiņa ir veicinošs pasākums rezultātam. Klīnikas mērķis: Dibināt kaitborda nometnes tradīciju, kas apvienotu Latvijas mērķtiecīgākos kaitbordistus radošā nometnē, kuras laikā uzsvars likts uz kaitborda prasmju attīstīšanu jaunā līmenī un Latvijas kaitbordistu kopējā gara saliedēšanu. Prasības: Jāmāk atbraukt pret vēju, jābūt savam inventāram, jāmāk stabili piezemēt vienkāršs lēciens hūkā un jāgrib atāķēties. Ceļojuma laiks un nokļūšana ir pašu ziņā, laikā no janvāra sākuma līdz februāra beigām. Protams konsultācijas, kā labāk ērtāk, lētāk tiks nodrošinātas, tāpat kā sagaidīšana uz Cuyo salas, kā arī palīdzēšana tajā ātrāk iejusties un iekārtoties. Hotelis, kur parasti dzīvo visi kaitbordisti, kas brauc uz īsāku laiku. Vistuvākā dzīvošana galvenajam kaitspotam. https://www.tripadvisor.com/Hotel_Review-g2052548-d2048782-Reviews-Nikki_s_Pension-Cuyo_Island_Palawan_Province_Mimaropa.html Tālākajā salas nostūrī ir īsta mīlnieku ligzda ar personīgu apkalpošanu. Cena nav no lētajām. Ir blakus lagūna ar vilņiem uz rifa. Pūš mazāk kā pilsētas lagūnā. https://www.tripadvisor.com/Ho... Dažas iekšzemes avio kompānijas: https://www.cebupacificair.com/ https://www.philippineairlines.com/ http://www.airjuan.com/ Kontakti: davis at boardside.lv vai t. 29410089 Plāno jau tagad, ko Tu darīsi nākamās ziemas vidū. Nobeigumā links uz Dāvja Drandes kaitborda video, kurš pamatā veidots no materiāla filmēta Cuyo. http://boardside.lv/galerija/pilipinas/
Uzzināt vairāk
Īrija – viļņu ganu sapņu piepildīšanās
Grozā (€0) Pieslēgties Facebook Īrija – viļņu ganu sapņu piepildīšanās Pirms Īrijas brauciena, kad gatavojāmies ceļam, bieži nācās dzirdēt no līdzpilsoņiem diezgan pārsteiguma un izbrīna pilnus komentārus. Bez maz vai – Vai tad Īrijā ir ūdens vispār? Turt tak nežēlīgi aukst u.c. Lai nu katra paša ziņā paliek, cik daudz pārzināt vēja mednieka globusu. Par Īriju Mēs tiešām zinām maz, kā tik ka tur var atrast darbu. Cerams, Mums izdosies ieviest kaut nedaudz apgaismības, kāda tad tā mistiskā valsts ir, kur teju vai puse "mūsējo" strādā galvu nepacēluši sūrā darbā. Paņem globusu rokās un apskaties - Īrija ir sala. Tās krastu formas ir robustas, virzienā no dienvidrietumiem gluži kā sakapātas ar visdažādāko formu pussalām un līčiem Tad uzmet aci uz robežām - tik tās mazākā daļa ir Anglijas pakļautībā(Ziemeļīrija), bet pārējā daļa ir atsevišķa valsts ar savu karogu, savu valodu - Gaelic(nevienu vārdu nevar saprast, ja iedomājies, ka tā varētu būt līdzīga anglenei) un Eiro, kā naudas vienība. Labi, tas viss vēl štrunts. Galvenais, kas Mums, viļņu ganiem un medniekiem, tālo zemju burātājiem un atklājējiem ;) varētu interesēt visvairāk ir fakts, ka Īrija saņem lielu daudzumu varenās Golfa straumes siltuma. Un tas nenāk viens. Bez siltajām gaisa masām, Īrijas krastus, vairāk kā jebkurus citus, dauza Antlantijas okeāna spēcīgākie vēji. Un jā, tur aug savvaļā palmas. Lai ar daba Īrijā mēdz būt nereti skarba, tā ir arī nežēlīgi skaista. Ik uz stūra ir elpu aizraujošs skats ar kalniem, klintīm, ūdeni, skaistām debesīm u.c. Laika apstākļi nepaijā, bet Mums tas arī neinteresē, jo ir vējš, ir okeāna vilņa spēks, ir lagūnas ar gludūdeni frīstailam un ir silts. Temperatūra cauru gadu reti kad nokrīt zem 10 grādiem. Visā pavadītajā laikā, kamēr Latvijā bija pat zem nulles, tur bija 12-20 grādi plusā. Ūdens temperatūra ap 15 grādiem. Mazasinīgi tirliņi nosals tāpat, izsevišķi kad būš 20 m/s vējš, bet mērķtiecīgiem viļņu ganiem tas viss ir gluži kā saldais ēdiens, lai dotos uz nezināmo zemi sirot un grābt labumus, gluži kā senajos laikos vikingi. Un atceries, Īrija ir tiešām milzīga sala - tur vēl ir daudz ko grābt un atklāt. Mēs visu nepaņēmām un brauksim vēl. Esam tik nedaudz izzinājuši Mayo un Kerry grāfistes. Lēti tiešie reisi ar Ryanair. Sabiedriskā ēdināšna švaka un padārga. Labāk gatavot pašiem. Summer house tipa mājas ar visām ērtībām īres izmaksas oktobrī ir tiešām saudzīgas. Noteikti apmeklē vietējos pabus, kultūras uzsūkšanai. Ja fish and chips sagādāja vienu vienīgu vilšanos, tad Guinness alus nepieviļ nekad. Neplaid garām iespēju pašam pagatavot izcilus jēra stilbus. Pieejami jebkurā lielveikalā. Vairums tūrisma objekti nav vērto to apmeklēšanai, bet noteikti velti laiku pasaulē augstākā stāvkrasta apskatei – Cliffs of Moher. http://www.cliffsofmoher.ie/ Brandon bay ir gan sērfa skola, gan visāda inventāra noma un veikals. http://www.jamieknox.com/ Belmullet pūš vairāk vēja, bet nav nekādas ūdenspriekiem veltītas infrastruktūras. Trafiks uz ūdens nav vispār nekāds. Eiropas galvenajiem tūristiem vāciešiem un Frančiem šī vieta nav galvenajā Menu sarakstā un paši īri, šķiet, viļņus saksta vairāk Guinness alū, kā pie Īrijas krastiem. Savu kompāniju novērtēsi. Ja uzkāpsi svētā Patrika kalnā, dzīve pagarināšoties par 1 gadu. Populārākie hidrotērpu biezumi oktobrī – 4/3 un 5/3 mm. Visi pūķu izmēri, tomēr vājvēja pūki atstātu mājās, jo tad foršāk ir sērfot. Bez 5m2 gan lābāk no mājas laukā neiet, to šeit gadās lietot itin beži. Zābaciņus vajag, cimdus nē. Ceļu satiksme ir pretējā virzienā, kā esam raduši. Ir vajadzīgs auto. Longbordiem piemērots asfalts praktiski nav. Pārāk rupjš. Bezvējā, gandrīz vienmēr ir atrodams stipri virs vidējās kvalitātes sērfojams vilnis. Ļoti, ļoti skaista daba. P.s. Rayanair šoreiz arī ir pelnījis uzslavu. Super saprotami, bez pārsteigumiem ar bagāžas rezervācijām, pretīmnākoši un laipni darbinieki.
Uzzināt vairāk
Padomi un ieteikumi, kādu hidrotērpu vilkt aukstā ūdenī
Grozā (€0) Pieslēgties Facebook Padomi un ieteikumi, kādu hidrotērpu vilkt aukstā ūdenī Tev ir apnikusi pasīvā ikdiena un pieriebies skatīties uz slapjdraņķi caur piesvīdušu ofisa logu? Sezonas drūmās krāsas nomāc garastāvokli un vīrusi klauvē pie sliekšņa? Uz Latvijas pauguriem sniegs sūkā un vasara šķiet neaizsniedzama? Droši vien Tu būtu gatavs atdot daudz par kaut vai vienu komfortablu sērfošanas, kaitošanas, vindsērfinga, SUPošanas vai pat veikborda sesiju. Noteikti esi jau izmeklējis silto zemju ceļojumus, bet tas situāciju atrisina, laimīgākajā variantā, tikai uz pāris nedēļām, pēc tam tā pat ir jāsadzīvo ar šķietami skarbajiem apstākļiem Latvijā Šājā rakstā atradīsi detalizētu aprakstu, kā noķert prieku, kad ārā ir pārāk tuvu nullei, bet domas tik un tā velk uz ūdeni. Padomi un ieteikumi, kā sadzīvot ar aukstumu. Apetītes veicināšanai un ieskrējienam viens iedvesmojošs video: "Anything that is worth pursuing is going to require us to suffer, just a little bit," says surf photographer Chris Burkard, as he explains his obsession with the coldest, choppiest, most isolated beaches on earth. With jawdropping photos and stories of places few humans have ever seen — much less surfed — he draws us into his "personal crusade against the mundane. Mums ir Tev viena laba ziņa un otra ne pārāk. Sāksim slikto ziņu. Vasara tiešām ir tik, cik tā ir, un nekas to nav spējīgs izmainīt, kā tikai pacietīga gaidīšana, kad tā atkal būs pienākusi. Pastāv vēl muļķīga cerība par ekstremālu globālo sasilšanu, bet tādā gadījumā, runā, ka pie mums vējš nepūtīšot. Labā ziņa. Nav nekāds noslēpums – regulārs stiprs vējš, baudāmākās vētras un glītākie viļņi mūsu tuvajos krastos ir vēlā rudenī, ziemā un nereti arī agrā pavasarī. Latvijā, kā zināms, galvenais varonis ir DR virzienu vējš – procentuāli valdošais vējš pie Latvijas atklātās jūras krastiem. Ja jūra nav aizsalusi, tad nav svarīgi, kāds ir mēnesis, jo gaisa un ūdens temperatūra pie šāda vēja virziena būs vismaz 5 grādi virs 0. Jā, pat janvārī un februārī! Piemēram, Pēdējo gadu ziemās ūdens sezona pārtrūka tikai apmēram uz mēnesi. Varētu teikt, ka piemērota ūdens sezona kaitošanai, sērfošanai un vindsērfingam Latvijā ir visu cauru gadu. Ziemeļvēju vētra Bolderājā. Ziemeļvējš ir skarbākais izaicinājums, jo tam piemīt spēcīgs atdzesēšanas efekts, neskatoties uz gaisa temperatūru. Aukstā ūdens prieki sastāv no 2 daļām. Tās ir: 50% ir attieksme un 50% atbilstošs inventārs. Ja drebinies un sūdzies jau +15 grādos, aukstie ūdeņi nebūs priekš Tevis. Ja vēlies izbaudīt visu labumu nepārbāztā pludmalē un Tev patīk izaicinājumi, kā, piemēram, neaizbraukt slēpot, bet tā vietā otrā Latvijas galā uzsērfot, tad šis raksts ir Tev. Šeit uzskaitītos paņēmienus, padomus un ieteikumus var pielietot arī maigākos, ne tik ekstremālos apstākļos. Vēl viens fakts, kas Tev varētu likt aizdomāties pareizajā virzienā – ar atbilstošu sagatavošanos un inventāru ķert nesasaluša ūdens priekus, kad temperatūra ir tuvu nullei, ir tikpat komfortabli ķermenim, kā slēpojot vai snovojot normālos ziemas apstākļos. To taču var visi, vai ne? Tad kāpēc gan laist garām Baltijas jūras sniegtos ziemas priekus? Kadrs no gatavošanās doties ķert viļņus Liepājā. Pareizs aprīkojums, sagatavošanās un gribasspēks – iespējams ir viss. No šīs vietas, tālāk praktiski padomi un ieteikumi, kas liek drūmumam atkāpties un skaistajiem aukstā ūdens viļņiem kļūt pieejamākiem. Šis tas varbūt kādam būs jau dzirdēts, btomēr enciklopēdiski iziesim visam cauri soli pa solim, kā arī labprāt papildināsim ar Jūsu ieteikumiem, ja tādi iekritīs [email protected]. – Paēst un izgulēties ir jebkāda veida aukstuma pārvarēšanas neatņemama sastāvdaļa. Ķermeņa spēkam vajag degvielu, lai uzturētu sevi komforta robežās. Ja ķermenim zūd jauda, tas lēnām sāk atslēgt mazāk svarīgās daļas, kā pēdas, pirkstus, degunu utt.. Pirms došanās ūdenī labāk uzņemt nevis šķidru pārtiku, kas aizņem daudz vietas, bet jaudīgu un enerģijas bagātu. Vēlams ar ne pārāk daudz ūdeni sastāvā, kā salātus utt.. Kāpēc? Jo nākot virsū aukstumam, ķermeņa pirmā aizsargreakcija ir atūdeņošanās, lai nebūtu jāpatērē enerģija lieko šķidrumu sildīšanai. Kā arī, ja gribēsies uz “krūmiem”, vilkt nost hidru šādā laikā tiešām nav ne patīkami ne ērti. Sportistu iecienītos ikdienas ūdens litru normas tempsim pēc sesijas. Tāpat nav ieteicams ēst pārāk smagu pārtiku. Lai arī tā ir enerģijas bagāta, ķermenim vajag vairāk laika, lai to sagremotu un pārstrādātu. Vislabākais ēdiens ir saknes – daudz enerģijas un viegli sagremojamas. Labs boosteris pirms došanās ūdenī, vai pauzes brīdī ir arī šokolāde, bet ar to pārāk nepārspīlē, jo var slāpt no cukura pārdozēšanas. Ir ēdieni, kas dod īsu efektu, šķiet tādi ir visi našķi un saldumi, un ir ēdieni, kas vēderā vienmērīgi un lēnām sadeg, sniedzot patstāvīgu enerģijas padevi ilgākā laika garumā. Neesam dietalogi, bet esam pamanījuši ka makaroni un baltie rīsi ir tiešām efektīva barība, ja ūdenī jāpavada vairākas stundas. – Palīdz, ja ķermeni iepriekš uzsilda ar karstu dzērienu nelielos daudzumos, vai kārtīgi uzkarsētu autosalonu. Visticamāk, vairums aktīvistu Latvijā uz pludmali startē no mašīnas, nevis mājas sliekšņa. Ja mājās uzvelk hidrotērpu līdz pusei, sanāk stipri mazāk dzesēties stāvvietā pirms sesijas. Ja vari hidrā startēt no pirts – vispār ekskluzīvi. Pēc labas ziemas sezonas sesijas, aptākļos, kas citkārt šķiet neiespējami, radušos prieku sirdī noslēpt ir grūti. – Arī sagatavojot inventāru, būtiski ir pašam nenosalt , nedz arī ļaut nosalt rokām vai sejai. Lai atgūtu zaudēto siltumu, vajadzēs labu laiku un enerģiju – tādas rezerves mums, protams, nav – visu spēku gribam atdot sportošnai. – Mīnus 5 grādi veselam ķermenim ir viegli paciešama temperatūra . Galvenais saldētājs ekstremitātēm – kājām, pirkstiem un sejai – ir ūdens, kas iesūcas ādas virskārtā, atverot tporas un piebriedinot tās, tādā veidā ļaujot aukstumam vairāk iekost un tikt mums klāt. Ūdens uzsūkšanos ādā var aizkavēt ar kaut ko treknu – labākajā gadījumā roņa taukiem, ieziežot tod aizsargājamās vietas – galva, kakls, pirksti utt. Tauki atgrūdīs ūdeni un veidos tādu kā aizsargkārtu. Labi, labi... visdrīzāk, ar roņa taukiem dzīvē būs saskāries retais no mums, bet līdzīgu funkciju pildīs arī biezāki krēmi, galvenais lai nav ūdens sastāvā. Efektīvi ir roku un kāju krēmi sausai ādai. Jo treknāks, jo labāk un nevajadzētu kautrēties ar uzklātās kārtas biezumu. Pārbaudīti un atzīti par labiem esam ir “Noitrogena” roku krēms un Vazelīns. – Pirkstu gali mums ir vieni no mazāk apsildītākajām ķermeņu daļām, jo tur nav lielu asinsvadu. Uzziestais krēms ātri noberzīsies un nomazgāsies nost. Tāpēc, kad sāk salt pirksti, ieteicams nākamais padoms, kas darbojas vienmēr: Ja kāju un roku pirkstos sāk just nepanesamu aukstumu, jāatgriežas krastā, jānoliek inventārs malā un ar berzēšanu jāatjauno asinsrite nosalušajās daļās. Vēlams nesildīt ar kādu papildu siltumu, bet tieši izmantot berzēšanu. Asinsritei atjaunojoties, var būt nedaudz sāpīgi. Pēc šīs procedūras ķermenis ieslēdz tādu kā izturīgo režīmu šīm daļām. Pēc tam var pat vilkt plānākus cimdiņus. Pirksti ir atgriezušies pie dzīvības un palikuši 2x mazsalīgāki. Nezinām, kāpēc tā, bet šis tiešām darbojas, tāpēc neslinko un necieties – kad sāk salt “gali”, izlien uz brīdi krastā atgūt nosalušās vietas. Tiesa, nemuļļājies un nepīpē pārāk ilgi, tas atdzesēs un apstādinās apkuri pārējā ķermenī un to jau atgūt vairs nav tik viegli. Pīpēšana, čatošana un pozēšana pludmalē, lai paliek vasarai. Interesants apraksts par dažādu ķermeņdaļu sasildīšanas tehnikām: http://outdoors.stackexchange.com/questions/3839/how-to-warm-up-your-cold-toes-and-fingers Ziemas vilņu sezona Ziemeļmolā. Arī salīgākām meitenēm ar atbilstošu hidrotērpu šī izklaide ir pieejama un spēj sagādāt prieku. – Protams, aukstos apstākļos neiztikt bez kārtīga hidrotērpa . Lielāka nozīme ir nevis tam, cik dārgs ir hidrotērps, bet gan cik jauns. Dzīvē ir pierādījies, ka siltākā un ērtākā hidra vienmēr ir jaunākā hidra. Protams, mēs šoreiz nerunājam par "aukstumu" Kanāriju salās, bet par 5/4 un 6/4 mm biezajiem neoprēna hidrotērpiem. Kā pirmo izcelsim visu silto hidru karali O'Neill PsychoTech 6/4+ ar kopīgo kapuci , jaunāko radinieku O'Neill Mutant Legend 5/4 mm ar noņemamu kapuci , kā arī saprātīgo, bet ne mazāk efektīvo O'Neill Epic 6/5/4 mm ar kopīgo kapuci . Neskaitot kvalitatīvu un biezu neoprēnu, tās ir arī hidras, kurām cepure ir klāt pie pārējā tērpa, tādejādi veidojot noslēgtu kostīmu. Protams, savu funkciju pilda arī citi līdzīga biezuma modeļi bez pievienotajām kapucēm, bet tici mums - aukstā laikā Tu gribi, lai kapuce ir klāt pie hidrotērpa. Protams, hidrotērpam pirms sesijas vajadzētu būt sausam. Nekas nav mokošāk, kā slapja hidra pirms iešanas ūdenī. Sērfošanai, vindsērfingam, kaitošanai un līdzīgiem vajadzētu izvairīties no niršanas hidrotērpiem. Lai arī tie ir ļoti silti, tie ir arī ļoti stīvi. Tie nav domāti asām un straujām kustībām lielā amplitūdā. Zem ūdens visas kustības notiek salīdzinoši lll-ēēē-nnn-āāā-mmm... Ideālajam hidrotērpam nevajadzētu būt par lielu. Katra pie ķermeņa nepieguļošā neoprēna daļa, atdziest un, saskaroties ar ķermeni, atņem tam siltumu. Atgādināsim, ka neoprēna materiāls mūs silda, uzsūcot un iesprostojot sevī ūdeni, kas vairs necirkulē prom. To mēs uzsildām ar savu ķermeņa siltumu un tālāk tas kalpo kā papildus āda – aizsargkārta pret ārējo ūdeni. Šeit der izcelt modernāko tehnoloģiju neoprēna materiālu – O’Neill Technobutter neoprēnu. Šis materiāls ir ūdeni atgrūdošs. Tajā uzsūcas daudz mazāk ūdens un ir daudz vairāk brīvu, ar gaisu pildītu burbulīšu pašā materiālā. Kā zināms, gaiss ir viens no labākajiem termoizolātoriem. Tāpat labiem hidrotērpiem iekšpusē vairs neatradīsiet biezu vilnu, bet gan pēc sajūtas daudz kosmiskāku un vieglāku termoslāņa kārtu. Vilna mūsdienās, lai ar nav zaudējusi savu siltumefektivitāti, ir smaga, bieza un tai patīk uzsūkt ūdeni. Sanāk tāda sentēvu metode pret aukstumu, kad nebija citu variantu. Kosmonauti arī tak nevelk vilnas džemperus. Ziemas sērfošana Liepājā. Ziemeļmols. Palmu līcis. Karosta. Sausie hidrotērpi. Jā, ir tāda nedaudz novecojusi tehnoloģija, ar kuras palīdzību var dzīvoties pa aukstu ūdeni. Tas darbojas kā brīvs, pilnībā noslēgts kostīms, kam ūdens netiek garām un nesūcas cauri. Zem tā var vilkt kaut uzvalku. Tiesa, nevajadzētu likt lielas cerības uz iespēju ērti kustēties. Jaunāko neoprēna materiālu hidrotērpi ir daudz ērtāki un efektīvāki. Lai vecie labie sausiņi paliek glābēju brigādēm un citām nodarbēm, bet ne ūdenssportam. Sausais tērps ir arī salīdzinoši viegli uzplēšams un, piesmeļoties ar ūdeni, tas velk kā enkurs pie zemes. Iegrimstot ūdenī ar šādu tērpu, aukstums zogas cauri daudz ātrākkā neoprēnam. Ausais tērps ļoti apgrūtina kustības, kad apkārt iedarbojas ūdens spiediens. Avārijas gadījumā peldēt ar tādu uz krastu vienus pārsimts metrus ir teju neiespējami. Pussausais tērps – termins, kas dzīvo cilvēku mēlēs vēl no vecajiem laikiem, ar ko apzīmēja biezus, gludas virskārtas neoprēna hidrotērpus. Tie bija no smaga, neelastīga un trausla neoprēna, varētu teikt - no iepriekšējās paaudzes neoprēna. Mūsdienās, aktīvajos ūdenssporta veidos šī neoprēna suga ir praktiski jau izzudusi, tā pat kā sausie tērpi. Ūdens nav ienaidnieks, ir vienkārši jāmāk to izmantot savā labā Atkarībā no dzīvošanās ilguma pa ūdeni, jebkuram biezam hidrotērpam, uzvelkot apakšā kokvilnas t-kreklu, pēc sesijas tas būs daļēji sauss. Mēs gan to darīt neiesakām, jo tas nav efektīvi un ir neērti. Šim nolūkam ir domāta hidrotērpu termoveļa, par kuru runāsim nākamajā rindkopā. – Katram kārtīgam hidrotērpu ražotājam piedāvājumā būs arī atbilstoša termoveļa , kas ir domāta speciāli vilkšanai zem hidrotērpa . Tā nav ne no neoprēna, ne likras auduma, bet gan blīva, bet ne bieza vai stīva, yo yo, ūdeni atgrūdoša flīša materiāla, kas darbojas kā efektīva aizsargkārta pret vēju un aukstumu. Samirkšana šīm veļām nemazina efektivitāti. Vispareizāk ir izvēlēties šo termo veļu pieguļošu - pat nedaudz par mazu, lai netraucētu un neveidotos krunkas zem hidrotērpa. Nekādā gadījumā apakšā vai pa virsu siltajam hidrotērpam neiesakām vilkt kādu vasaras hidrotērpu vai likru. Likra pēc būtības ir dzesējošs audums, kas aizsargā no apdegšanas un ķermeņa pārkaršanas spēcīgā saulē. Vēl viens hidrotērps apakšā vai augšā pamatīgi ierobežos kustības brīvību un sajūta būs tiešām SMAGA. Atsevišķi ražotāji piedāvā arī dažāda veida un materiālu vējjakas vilkšanai pār hidrotērpiem . Tām nereti ir arī caurums trapecāķim. Šīs jakas nav piemērotas sērfošanai, jo ūdenī iegrimstot apgrūtina kustības līdzīgi kā sausais hidrotērps. Ilustratīvs aprīkojuma attēls, kāds izskatās labs aukstā ūdens prieka gūšanas komplekts. Jaka nav domāta sērfošanai un peldēšanai, bet kaitbordam, vindsērfingam un SUP. – Cimdi . Visērtākie vienmēr būs paši plānākie iespējamie cimdi, kas ir uz siltuma un komforta robežas. Jebkādi cimdi pēc būtības traucē ieķerties pūķa stūrē, buras bomī, kā arī noturēt sērfa dēli vai SUP airi. Cimdu papildus biezuma radītās pretestības dēļ, rokas arī ātrāk nogurst. Pretēji hidrotērpam, cimdus vajadzētu izvēlēties nedaudz brīvus, bet ne tādus, kad smeļas litriem ūdens iekšā. Cimdi, kuriem ir 1cm brīvi gali, būs daudz siltāki, kā cieši pieguļoši cimdi, kas nospiež asinsriti. Vissiltākie, protams, ir dūraiņi, bet ar tiem ir ļoti ierobežota rīcībspēja. Tos vajadzētu izvēlēties pašā, pašā aukstākajā reizē. Mūsu cimdu rekomendācija, kad temperatūra tuvu 0 ir O'Neill 5mm Lobster neoprēna cimdi Vēsā, bet ne stindzinoši aukstā laikā, par neoprēna materiāla cimdiem ērtāki būs zamšādas cimdi. Jā, zamšāda arī uztur siltumu, kā arī ir daudz izturīgāks materiāls par neoprēnu. Kad maita - kniebējs sāk ķerties pirkstu galos, pirms skriet un vilkt biezākus cimdus vai pārtraukt sesiju vispār, iesakām iziet cauri atsildīšanas procesam, kurš ir aprakstīts vairākas rindkopas augstāk. Tāpat, sajūtot aukstumu, pārvarēt to un atjaunot asinsriti palīdz apļveida roku vicināšana. Pēc pāris apļiem uzreiz varēsi just, kā atgriežas asinsrite un siltums. – Zābaki . Ar tiem ir līdzīgi kā ar cimdiem, tomēr nevajadzētu aizrauties ar pārmērīgu lielumu. Pārāk liela liekā ūdens uzkrāšanās tajos var būt tiešām kaitinoša. Aukstuma/siltuma daudzumu gan tas nemainīs. Ja pirksti nebūs iespiesti purngalos, tie būs daudz izturīgāki pret salšanu. Der atcerēties – ja pārmērīgi sāk salt ekstremitātes, iespējams, ķermenis vairs netiek galā ar rumpja sasildīšanu – tas sāk atslēgt mazāk svarīgās ekstremitātes, lai saglabātu ķermeņa centra ilgāku funkcionētspēju. Ar labiem 6mm neoprēna zābakiem pa ūdeni bez bēdas var staigāt arī mīnus grādos. Ja nav slinkums, zābaku stumbeņus var notīt ar makgaivereni, tikai tad paliek jautājums, kur aiztecēs tas ūdens, kas teorētiski var iekļūt pa sejas daļu vai kādu caurumu, ja hidra nav jauna. Tā pa kā zem hidrotērpa velk termoveļu, tā neoprēna zābakos var ievilkt neoprēna zeķi. Agrā pavasara SUP dēļu sesija Gaujas upē. – Cepure . Lai gan saka, ka caur galvu ķermenis zaudē ap 70% siltuma, pilnībā pietiek ar 3mm neoprēna cepuri ar ciešu kaklu – galva ir izturīg. Aukstākajā laikā priekšrocības būs cepurēm ar papildu oderes kārtu ap kaklu, vai vēl labākā gadījumā, tādām, kas ir kopā ar hidrotērpu kā viens kostīms. Ja aiz kakla garām sūcas stindzinošs ūdens, sajūta ir tiešam nepatīkama – gluži kā pati kaulainā žmiegtu krāgā. – Ja plānā dzīvoties pa pludmali krastā, efektīvs papildlīdzeklis ir neoprēna mētelis. Tiesa, ja ķermenis ir nosalis un hidra slapja, tas neatgriezīs siltumu. Uzvelkot mēteli, visticamāk, pavadīsi kādu laiku salīdzinoši pasīvi, savukārt tas neļaus ķermenim ražot pietiekami daudz siltuma ar kuru uzturēt komfortu jau slapjajā hidrā. Pašai sportošanai kā tādai, šie mēteļi nav piemēroti. Lielupes pali Jelgavas apkārtnē. Tā bija neaizmirstama iespēja noķert teju neiedomājamas sajūtas, uzkaitojot vietās, kur ikdienā pārvietojas traktori un ganās govis. Tas būtu viss no pirmajiem padomiem un ieteikumiem. Ievērojot visus šos punktus, var arī -10 grādos komfortabli uzsportot pa ūdeni pat vairāku stundu garumā. Ko darīt ar apledojumu, kas veidojas uz inventāra un visa pārējā? Iespējams, jāņem līdzi lodlampa ;)! Auksts ūdens, lai arī mūsdienu materiāliem ir viegli pārvarams, tomēr neietilpst cilvēka ķermeņa komforta zonā. Ja kaut kas noiet greizi, nav daudz iespēju ilgi uzturēt dzīvību. Nevajadzētu aizmirst, ka gatavojamies izklaidēties cilvēka ķermenim citādi ļoti ekstremālos apstākļos , tāpēc rūpēsimies par drošību ar dubultvērību. Aukstā laikā draugi ir 3x vērtīgāki, tomēr nevajadzētu būt egoistam un rēķināties ar palīdzību no malas. Īsts džedajs pats tiek galā ar savām lietām. Ar to mēs domājam, ka ir nevis jācīnās vienam, bet nevajadzētu līst dziļāk ūdenī kā, kaut vai sajūtu līmenī, vari pievārēt patstāvīgi, ja notiek kāda avārijas situācija. Ragaciems. Pirmā sezonas sniega vētra ar Ziemeļu virziena vējiem. Vienmēr der atcerēties – inventārs nav vērtība par kuru cīnīties, vai uzņemties papildus risku aukstā laikā. Nonākot pie riska situācijas ir jābūt gatavam to ziedot. Tomēr der arī ņemt vērā – pūķis, vindsērfings, vilņu dēlis utt. ir lieliski peldlīdzekļi. Atsevišķos gadījumos tie var būt noderīgi izdzīvošanai. Katra situācija ir jāizvērtē atsevišķi un bez panikas. Pārāk par šo tēmu neizplūdīsim, varbūt kādā citā reizē. Kā inventāru izmantot glābšnas vajadzībām var atrast, piemēram, šajos linkos: https://www.google.com/search?q=kiteboarding+survivalguide&ie=utf-8&oe=utf-8#q=kiteboarding+self+rescue http://www.surfers-survival-guide.com/ Eksistē arī visāda veida signālpadošanas ierīces , tomēr līdz šim nav sanācis saskārties pašam ar tādu, kas nebūtu pārāk sarežģīta un netraucējoša ikdienas sportošanai. Ja padomā ir iegādāties kādu no šādām ierīcēm, ieteiktu kārtīgi pārbaudīt, kā notiek to piereģistrēšana, sertifikācija un kā tas viss darbojas dzīvē. Par GPS glābšanās signālpadevējierīci uz kādu staciju, šobrīd efektīvāka šķiet metode, kad kaut kur ir piestiprināts izsekošanas raidītājs. Gabals arī nenokritīs, ja kaut kur pie hidrotērpa turēsi klāt kādu atstarojošu elementu, kaut tādu pašu, kā izmanto kājām gājēji ceļu satiksmē. Neliela diodes lampiņa ar koncentrētu staru arī var būt efektīvs glābšanās rīks. Daži noderīgi linki par gadžetu tēmu: https://trace.me/ http://www.easyais.com/ Visi šie uzskaitītie paņēmieni, padomi un ieteikumi, protams, noder arī ātrākai sezonas atsākšanai pavasarī. Auksto apstākļu pārvarēšana ūdenī ir nedaudz sarežģītāka kā gribētos, bet katra šāda “nelaikā” noķerta sesija ir kā diena pie dzīves sajūtas un gandarījuma ziņā. Sajūtas. Mirkļi. Dzīves garša pa īstam. Priekā! Raksta autors Dāvis Drande.
Uzzināt vairāk
Kaitpanki
Grozā (€0) Pieslēgties Facebook Kaitpanki Vēsturiska filma par kaitbordu Latvijā. Projektu sāka filmēt tālajā 2007. gadā, 3 gadus no vietas, līdz 2009. gada beigām. Atsevišķas epizodes tika piefilmētas vēl nedaudz pirms pirmizrādes, kas notika 2010. gada maijā kinoteātrī K-Suns. "Kaitpanki" filmas pirmizrādes tīzera oriģinālteksts: Esi kaitbordists vai taisies par tādu kļūt un tevi nodarbina jautājums par to, kas īsti ir noticis Latvijas kaitborda virtuvē pēdējo pāris gadu laikā? KAITPANKI ir nepilnu stundu gara maltīte, kuras laikā izgaršosi kaitbordu Latvijā asākajā no mērcēm. Jaudīgākās vētras, zemākie lidojumi, sulīgākās bietes, slepenākie kaitpleķi, dzelžainākās konstrukcijas, sparīgākie čaļi, lecīgākie zaķi un galvu reibinoši bezvēji. Vienīgo reizi uz lielā ekrāna. Filmas garums 52 minūtes. Filmas doma bija parādīt tā laika progresīvo kaitbordu Latvijā, Kaitpanku dzīvi un uzskatus, kā arī visu to kopā iemūžināt, lai var priecāties par to, kāds Latvijas kaitbords bija TAD. Līdz šim filma bija pieejama tikai no rokas rokā. Kaitpanku himnas teksta autors Reinis Pļaviņš, izpildītājs Latviešu pankroka leģenda Inokentijs Mārlps (Dambis). UZMANĪBU! Iekš Vimeo filma ir sadalīta 4 atsevišķos gabalos. Kaitpanku manifests* Kaitpanki nav organizācija. Kaitpanki nav kustība. Kaitpanki nav politiska apvienība. Kaitpanki ir radošs process. Svārstība, kur tu mūždien atrodies kaut kur starp pankošanu un kaitošanu, un bieži abos vienlaicīgi. Kā kvants. Viļņu ganīšana Palmu līcī laikā, kad kokiem nav lapu, bet plašsaziņas līdzekļi iesaka lieki neiet ārpus mājas, uzskatāma par kaitpanku saliedētības šūpuli. Tāpat kā vienots skats par to kas ir un nav mīkstmiesība kaitbordā. Atāķis. Zābaki. Slīdiņi. Augstāk. Sparīgāk. Vairāk. Pajātiņā. Nu un šļakatnieks, sulīga sliede un dūša zābakos uzpist uz slīdiņa ir jebkura kaitpanka arsenālā. Kaitpanks nesūkā hūkā pat trešās dienas absinta pālī. Kurlums pret apkārtējo pasauli sapņaini blisinoties šūpīgajos koku galos. Vēlme krist un celties attīstot savu deju starp vēju un virsmu visos virzienos. Sist miesu pret slīdiņu, malt kaulus palmu līča rullī vai vienkārši dauzīt sevi pret ūdeni mēģinot tieši to triku, kuru tu gandrīz māki. Nekad neapstāties pie esošā. Process pār mērķi. Kaitpanka prāts nav sasniedzis briedumu. Jo tikai bērna prātā var smelt, jaukt un radīt pasauli, kuru nav samaitājuši aizspriedumi par naudu, pilsoni un seksu. Un tikai smeļot, jaucot un radot var izlauzt ikdienas asfaltā spraugu caur kuru izdzīt savu spilgti dzelteno pieneni pret spožo pavasara sauli. Taču visa pamatā ir vēlme un dūša ēst dzīvi ar lielo karoti. Vairāk. Pajātiņā. * – Manifests ir publiska principu un nolūku deklarācja, nereti politiska rakstura, taču var būt arī dzīves nostāju paudoša. Kaitpanki nav organizācija. Kaitpanki nav kustība. Kaitpanki nav politiska apvienība. Kaitpanki ir radošs process. Svārstība, kur tu mūždien atrodies kaut kur starp pankošanu un kaitošanu, un bieži abos vienlaicīgi. Kā kvants.
Uzzināt vairāk
Dienvidāfrika
Grozā (€0) Pieslēgties Facebook Dienvidāfrika Gatavojoties apmeklēt DĀR jārēķinās, ka būs jābrauc personīgi uz Stokholmu iesniegt dokumentus vīzai. Vēstniecība strādā līdz pusdienlaikam 4 dienas nedēļā, tāpēc iesaku pieteikuma dokumentus pārbaudīt kārtīgi, lai nav jābrauc divreiz. Kopumā ierēķini 3 nedēļas bez pases. Divus mēnešu ilgo ceļojumu (decembris un janvāris) sadalījām trīs līdzīgās daļās – pa pāris nedēļām pavadījām Durbanas, PortElizabetes un Keiptaunas apkārtnē. Pirms tam rezervējuši bijām tikai mašīnu Johannesburgas lidostā un dzīvošanu pirmajai nedēļai Durbanā. Pirmais pieturas punkts Durbana – DĀR otra lielākā pilsēta un vēsturiski melnākā. Lai arī neviens prom nedzen un jūties droši, tomēr skaidri ir jūtams, ka aparteīds te līdz galam nav beidzies. Balto un melno pludmales, pārtikas veikali, rajoni. Žogi, dzeloņstieples, uz katras mājas brīdinājums „ARMED RESPONSE”. Valdošie divi vēji – ZA (gar krastu no kreisās) parasti saulains, uz 7m2 vai 9m2 un ar smuku vilni līdz 3m, un DR, parasti stiprāks ar tieksmi beigties ap 15 ar pamatīgu negaisu. Vilnis parasti nekāds, jo DR vējš glāsta okeānu pret spalvu. Braucot ap 100km uz ziemeļiem vai dienvidiem aina īpaši nemainās – ir atsevišķi rifi un ragi, aiz kuriem viļņi kārtojās, bet kopumā diezgan mežonīgs krasts. Daudz kur tuvojoties jūrai atduries aizsarggrāvī ar dzeloņstiepļu žogu. Divu nedēļu laikā satiekam 5 kaitbordistus – visus vienā pludmalē un katru reizi tos pašus. Bezvēja dienās laba sērfošana Durbanas centrā, kuras pludmali no viļņiem sargā ap pusduci nelielu molu, kas veido labus viļņus. Pārsvarā vietējie viļņus ķer ar pleznām un sērfu uzskata par lieku greznību, taču netrūkst arī dažada līmeņa sērferu. Vietas daudz, grūstīšanās īsti nav. Pārbrauciens uz PortElizabeti (PE) aizņem visu dienu. Saules izkaltēti lauki un nabadzība. Pretēji mūsu namamātes ieteikumam, izvēlamies doties caur Nelsona Mandelas dzimtajām vietām, kur baltajiem rādīties esot bīstami. Ietaupam ap 300km un drošības labad rēķinam benzīntanku apmeklējumu ārpus bīstamās Mhathas, taču brīdinājums izrādījies pārspīlēts. PE trūkst Durbanas kontrastu, uz ielām nemana Ferrari bez numuriem, žogi ir zemāki un bez elektriskā gana un ložmetēju torņiem. Pie luksoforiem ubago pārvsarā baltie un kā noskaidrojas vēlāk, tad šeit aparteīds ir apgriezies kājām gaisā – baltais vīrietis ir pēdējais rindā uz nedaudzajām vakancēm. Tanī pat laikā ļaudis ir sirsnīgāki, kā jau mazākai pilsētai piederētos. Labākā sezona viļņiem un vējam PE ir ziemā – jūlijā un augustā. Taču arī mums no divām nedēļām pusi laika pūta, kā arī bija dažas bezvēja viļņu dienas. Nepilnas stundas brauciena attālumā no PE atrodas Jeffreys Bay un Cape St Francis – 50km rādiusā sakoncentrēti neskaitāmi pasaules klases viļņi un, protams, arī to cienītāji. Pūķis šeit tiek uzskatīts par lieku greznību un rodas iespaids, ka sērfo visi. Kaitojot tajā pašā Cape St Francis īpaši grūstīties ar sērferiem nesanāk, jo sērferi izvēlas viļņa sākumu, kas ir aizvējā, bet nedaudzie kaitbordisti – viļņus dziļāk līcī, kur ir stabils vējš. Atšķirībā no Durbanas un Keiptaunas, šeit valdošais viļņa un vēja virziens ērtāks labiķiem. Tāpat ir vairākas lagūnas upju iztekās, kuras ar paisumu piepildās ar ūdeni veidojot izcilus apstākļus brīvstilam. Divu nedēļu laikā redzam 3 kaitbordistus. Pārbraucienam uz Keiptaunu atvēlam divas slinkas dienas, jo ceļš ved pa slaveno Garden Route, kas tiek uzskatīts par gleznaināko DĀR daļu ar ko vietējie ļoti lepojas. Jo vairāk tuvojamies Keiptaunai, jo vairāk viss sāk atgādināt Vidusjūras piekrasti – gan dabas, gan cilvēku uzvedības jomā. Pretstats ar Durbanu ir satriecošs. Paši vietējie smejas, ka Keiptauna ir tik eiropeiska, ka pat sabiedriskais transports iet pēc saraksta, nevis āfrikāniskā haosā. Keiptaunā saplūdusi būru protestantu darba ētika, pasaules līmeņa osta gadsimtu garumā un savdabīgi atjautīgais melno skatījums uz problēmu risināšanu. Šis kokteilis izpužas it visā – sākot no ēdieniem un beidzot ar lietišķo mākslu un cilvēku ādas krāsu. Kaitošana Keiptaunā ir vēl satriecošāka par tās kultūru. Triju nedēļu laikā bez vēja paliekam trīs dienas. Vējš nāk no dienvidiem un ieskrienās pāri Keiptaunai starp Table Mountain un kalnu grēdu austrumos. Reizēm pūš jau no paša rīta – tad ir iespēja tikt pie stiklaini gludiem viļņiem ar labi uzlādētu 9m2. Pēcpusdienā vējš parasti pieņemas līdz 7m2 un diezgan bieži ap 18iem jau pūš uz 5m2, viļņi paliek lielāki, taču arī sejas nedaudz saņurcītākas. Atkarībā no meistarības līmeņa var braukt tuvāk Keiptaunai (visi galvenie liedagi ir ap 20km uz ziemeļiem – tādos kā Saulkrastos), kur DR virziena viļņi neveļas tik tieši iekšā līcī, līdz ar ko ir mazāki. Īpaši labi viļņi veļas Hagatā un Melkbosā – divas stāvvietas nepilnus 5km uz ziemeļiem no BigBay – vietas, kuru ikkatrs ir kaut reizi redzējis video un kur notiek Red Bull Kong of Air. Mēs aizbraucam tieši tajā dienā, kad šis dzīres sākas. Aptuveni stundas brauciena attālumā uz ziemeļiem – Langebānā - esot vairāku km2 liela lagūna, kurā katrs varot atrast sev vietu, taču viļņi mūs vilina vairāk un tā arī līdz turienei neaizbraucam. Dažas dienas vējš sagriežas un pūš no ZR. Tad lielākā daļa viļņu kaitbordistu un vindsērferu dodas uz pašu Labās cerības ragu, kur īpaši šaurā, maksas (ap 5eur no cilvēka par iebraukšanu dabas parkā) agresīvu paviānu apsargātā pludmalītē ar krasta vēju veļas ļoti pieņemams labiķis. Zinātāji teica, ka tieši šajā vietā varot noķert lielākos viļņus Keiptaunā – pie 7m. Mums nepaveicas – divās dienās, ko tur kaitojam, veļas Keiptaunas standarts – 3m paredzama, vidēji stāva viļņa. Vilnim azotē tā arī nesanāk iebraukt, lai arī vēja virziens tam ir ideāls. Keiptaunā ir izteikta viļņu braukšanas etiķete ar diezgan agresīviem noteikumu aizstāvjiem. Pašam sanāk vairākas reizes iepīties asākā vārdu apmaiņā strīdīgos gadījumos, taču viļņi te nav mazi un nogrūžot kādu no izvēlētās trajektorijas patiešām var arī neizpeldēt. Parasti tu brauc iekšā jūrā tik ilgi, kamēr parādās kāds brīvs vilnis. Tad griez riņķī un ar dusmīgu seju brauc ārā, lai nevienam neienāk prātā tev viņu atņemt. Kļūda pie kāju maiņas vai izvēloties labāko pozīciju un tavu vilni bez sirdsapziņas pārmetumiem paņems nākamais. Kaitbordsitu un vindsērfingistu ir ka biezs, taču viļņiem un vējam augot jūra parasti iztīrās un liela grūstīšanās nav. Dienvidāfrika Dažādi sīkumi: Par naudu – DĀR rands ir piedzīvojis 30% kritumu, kā rezultātā steiks glaunā restorānā izmaksās ap 10eur. Gaļa te ir fantastiska un par labu cenu. Pierodi pie tā, ka benzīntankos pašam nav jālej benzīns, autostāvvietās sensoru lomu pilda „parking manager”, pie luksofora vari par 10c izmest atkritumus kāda ubaga sagatavotajā miskastes maisā. Pārtika lielveikalā maksā līdzīgi kā pie mums, tāpēc bezmaz lētāk ēst ir restorānā. Vai arī iepirkties tirgos. Āfrikā īsti nemāk operēt ar piena produktiem – labu sieru un sviestu ved no Īrijas un Dānijas. Vīns ir lētāks par alu. Otro var nopirkt tikai specializētos veikalos. Mēdz brīdināt, ka DĀR visu laiku jāuzmanās no zagļiem un laupītājiem. Netici. Ar parastā austrumeiropieša rūdījumu te ir pilnīgi pietiekoši, lai justos droši. Bildēm izmantots gan digitālais, gan analogais fotoaparāts. Autors: Reinis Pļaviņš (Kaitpanki)
Uzzināt vairāk