República de Cuba – Kubas republika
Raksts sagatavots no 2011. gada arhīva. Kubā pēdējos gados, sakarā ar varas maiņu, notiek lielas pārmaiņas, tāpēc ne viss, kas šeit aprakstīts var būt aktuālā laika patiesība. Tiesa, daba jau tik ātri nemainās :)
Sākums.
Kuba ir Latvijas vidusmēra kaiterim diezgan neatklāta vieta – daudzi runā par to, bet bijis ir tikai retais. Tā ir sala, kuru no visām pusēm apskalo okeāns un jūra. Tāpēc, plānojot ceļojumu, bija cerība, ka varēs izvēlēties pludmales atbilstoši dažādiem vēja virzieniem. Un galu galā jābrauc tak, kamēr “režīms” un Kastro ģimene pie ruļļiem turas.
Lidojām ar tiešo reisu no Londonas ar Cubana de Aviación. Tajā brīdī tas bija mums zināmais lētākais variants lidojumam uz Havanu. Cena bija ap 400 GBP. Ekzotiskā lidene Ilyushin bija salīdzinoši OK. Katrā ziņā, pustukšā lidmašīna priecēja – katram bija trīs krēslu vieta.
Brauciena koncepcija bija pilnīgs “frīraids”. Dzīvojām tikai kubiešu ģimenēs. Nevienu nakti nepavadījām tūristu viesnīcās. Attiecīgi no Latvijas bijām sarunājuši mājvietu tikai pirmajām divām naktīm. Pārējais viss notika režīmā „kā sanāks un kur acis rāda”. Tā bija pareizā izvēle, lai izbaudītu tuvāk kaut daļu patiesās Kubas.
Režīms un tā ietekme.
Nereāla atgriešanās pagātnē – mikroautobusi Latvija, mopēdi Delta, kā arī radiotehnikas atskaņotāji un pat īsti pionieri. Un tas viss samiksēti ar pagājušā gadsimta vidus milzu jeņķu autiņiem. Cik zinu, nav otras tādas vietas pasaulē, kur vienkopus var redzēt visus šos autobūves milzeņus kopā ar lokālā stilā uzķūnētiem žigulīšiem. Tad vēl tās milzīgās greznās ēkas ar balkoniem kas mēdz sabrukt nevienu nebrīdinot. Ja Latvijā saka „savu lāsteku nedzirdēsi”, tā Kubā mēs teicām par balkonu. Komunistu, spāņu kolonizatoru un amerikāņu mafijas kopā samiksētais mantojums ir kas fantastisks un sastopams tikai te.
Nightlife.
Par Kubas naktsdzīvi droši vien komentus nevajag – katrs ir dzirdējis kādu nostāstu par to, par Havannu, par čikām un trakiem tusiņiem līdz rītam. Vienkārši pašiem jābrauc un jāmetas visā tajā virpulī iekšā.
Amerikāņi.
Šajā ziņā ir paveicies – nav amerikāņu, nav problēmu. Viņiem viss šis ir liegts un pagrūti nokļūt Kubā. Toties netrūkst tūristi no Spānijas, Itālijas, Kanādas utt. MasterCard un American Express kredītkartes šeit neciena. Un ari amerikāņu apdrošināšanas kompāniju polises nedarbojas. Vienīgā īpatnējā saikne ar Ameriku ir Guantanamo armijas bāze, kas atrodas Kubas teritorijā.
Auto un pārvietošanās štelles.
Mūsu lielākā vilšanās bija transporta pieejamība un līdz ar to pārvietošanās iespējas. Izīrēt vai nopirkt auto ir visdārgākā lieta Kubā. Žigulis maksā 4000-6000 CUC. Amerikāņu auto normālā stāvoklī ap 10 000 CUC. (kurss ~1,15 pret EUR).
Visā valstī ir tikai viena auto noma. Piedāvā pajaunu ķīniešu auto pa 60-70 EUR dienā. Degviela maksā 1,20 CUC/1 EUR litrā. Vietējiem paredzēto degvielu pa 0,80CUC benzīntankā nopirkt nevar. Toties var dabūt zagtu degvielu. Tas ir ļoti populāri Kubā – zagt un pārdot visu, kas pieder visiem un nevienam. Kubā ir vairāku (laikam 5) veidu numura zīmes, tajā skaitā dzeltenās vietējām privātpersonām un sarkanās tūristiem. Tūristi nedrīkst braukt pie stūres mašīnai, kurai ir dzeltena numura zīme – gan mašīnas īpašniekam, gan tūristam nepatikšanas ir garantētas. Kāre izlaist pašam pie stūres ar kādu veci jeņki vai lielās tēvijas bobiku ir neieteicama vēlme. Bet vismaz var sarunāt ar vietējiem, ka viņi ar saviem amerikāņu auto vadā pa visu salu. Šāds pasākums lielākoties maksā 40 CUC par mašīnu dienā.
Kaitošana.
Kubas pluss ir tas, ka tā vēl ir pietiekoši neapgūta vieta kaiteriem. Dienā, kad visi gaidīja lielo vēju, pludmalē bijām savākušies tikai seši kaiteri. Kad piebrauca septītais…vietējais – saķēra galvu un ar lielām acīm sāka vaidēt: “mucho gente, mucho gente (daudz cilvēku…)”. Brīvdienā septiņi kaiteri vienā vietā skaitās nereāli daudz. Tamdēļ nav ko cerēt uz ekstrām, kam vajadzīgas, kam nē, kā storage un rescue. Parasti, visur bijām tikai savā 2-3 cilvēku kompānijā. Daļēji šāda situācija ir izveidojusies dēļ tā ka kaitborda inventāru oficiāli Cubā nopirkt nevar. Attiecīgi retie, vietējie kubieši kaito pārsvarā ar dāvinātu stafu. Tad vēl bija daži kaitojošie ārzemnieki, kuri Kubu bija izvēlējušies par savu vecumdienu pavadīšanas vietu.
Valdošie vēja virzieni Saka ka pārsvarā termālais ziemelis/ziemeļ rietums. Bet mēdz arī iegriesties parastais no cita virziena. Mums puta katru dienu savā virzienā
Dažādus, vairāk vai mazāk apslēptus kaitpleķus var atrast pa visu Kubas piekrasti. Protams jo tālāk no tūristu rajoniem, jo lielākas iespējas izbaudīt dažādus piedzīvojumus.
Pašā Havannā, vienīgā mums ierādītā vieta, kur kaitot bija ezers. Diezgan specifisks pasākums – gluži kā HESā uz slīpas betona malas bija jāuzpumpē un jāpaceļ pūķis. Krastā iznākšana arī nesaprotama – vai pļavā, kur pakaļ neviens Tev nepiebrauks un būs gabals ko čāpot, vai slēgtā militārajā zonā. Toties, par tādām neērtībām, tikām aplaimoti ar pilnīgu spoguļgludu ūdens virsmu.
Havannai tuvākais okeāna spots ir Playa del Este. Apmēram 20 km no pilsētas. Taxis ap 10-15 vietējie CUC (viena vienība kaut kur pa vidu starp EUR un USD). Vieta līdzīga kā mūsu Jūrmala. Ērta vieta dzīvošanai, jo pa dienu varēja uztusēt pašā Havanā un vakarā turpināt uzdzīvi Kubas “Jūrmalā”. Šajā kilometriem garajā pludmalē var atrast gan flatu, gan lielus viļņus. Vienīgais noteikums – pilnīgi neko nedrīkst atstāt bīčā. Mēs gan šo noteikumu pārkāpām, bet par laimi paveicās un mums neko nenozaga! Pēc tam gan vietējie godīgi pateica, ka mēs esam stulbi, jo aiznestas tiek pat kurpju šņores. Apzagti protams mēs tikām citā reizē, bet nekas traks un bija pat interesanti.
Cayo Guillermo. Fantastiska plaša pludmale ar flatu. Atrodas kādus 500 km uz austrumiem no Havannas. ja ir iespēja, iesakām apmeklēt. Šeit var atrast, pie nepieciešamības, arī kādu kaitborda instruktoru. Taču atkal – dzīvošana tikai viesnīcās (ar maziem izņēmumiem). Arī vietējās draudzenes šajā tūrisma pārņemtajā teritorijā var ievest tikai noslēpjot bagāžniekā. Tas darbojas ar garantiju, jo kontrolpostenis auto bagāžniekus nepārbauda ;-)
Populārākā kaitošanas vieta Kubā ir tūristu rajonā Varadero. Kaitpleķis atrodas uz gara raga un ir kaitojams pie praktiski visiem vējiem. Ideāla smilšaina pludmale ar kristāldzidru gludu ūdeni. Pat mantas var atstāt bīčā bez uzraudzības. Mūsuprāt, mīnus ka dzīvošana bija tikai viesnīcās.
Fakti
- Jābrauc, kamēr režīms turas!
- Vīzu jānopērk tūrfirmā Latvijā. Ap 35 EUR.
- Lidojām ar Cubana de Aviación no London/Gatvick.
- Iebraucot var paprasīt apdrošināšanas polisi – tai jābūt no Cubas valdības apstiprināta apdrošinātāju saraksta.
- Jāņem līdzi EUR cash. USD nav izdevīgi. Vienā reizē samainīt visu cik plāno iztērēt. Pretējā gadījumā var iesēsties rindā uz naudas maiņu bankā, vai arī ilgi un dikti meklēt bankomātu un cerēt, ka tas darbosies.
- MASTER un American Express labāk nemaz nevelc laukā.
- Dzīvošana no 35 EUR par dienu viesnīcā. Istaba privātmājā sākot no 15 CUC no galvas + ko pats apēdīsi un izdzersi.
- Dzīvošanas/kaitojamās vietas attālumi.
- Ir iespēja piemeklēt visdažādākās apmešanās vietas. Par cik mēs nedzīvojām viesnīcā, bet dažādās kubiešu ģimenēs un apmešanās vietas mainījām ik pa vienai divām dienām, tad bez problēmām var atrast māju tieši pludmalē. Pie viena arī atkrīt problēma par stafa sargāšanu.
- Pusdienas ap 8-10 Eur, īpaši nemeklējot vietu.
- Mums janvārī pūta 7 no 14 ceļojuma dienām. Par labāko mēnesi tiekot uzskatīt aprīlis, kad ir plāns tur atgriezties.
- Ieteicamie izmēri 9 un 12 kvm (85 kg dzīvsvaram)
- Labākie mēneši vējam no decembra līdz martam.
- Ūdensvirsma. Ir gan vilnis, gan flets, gan viss pa vidam.
- Ūdens briesmoņi. It kā esot medūzas, bet nevienu neredzējām. Jūras ežus arī nemanījām.
- Gaisa /ūdens temperatūra. Ap 27-30 grādi gaiss, 27 ūdens. Dienās, kad pūta tā stiprāk, vietējie jau staigāja cimdos. Tajās dienās būtu noderējis parastais īsulis.
- Ja esi nirējs, Kubā Tev būs ko darīt.
- Potēties un nekādas šaibas nevajag. Vismaz mums arī ēdot pa visādiem ūķiem nekas neķēra, bet nu protams tas katra paša ziņā.
- Pretiedeguma krēmi protams vajadzīgi.
- Paķer līdzi Spāņu valodas vārdnīcu.
- Ceļojums nav no gluži par velti. Kā jau jebkurā populārā tūrisma vietā, no Tevis cenšas izžmiegt visu pa maksimumu. Vienīgā tiešām lētā lieta ir rums HAVANA CLUB. Ap 3 EUR
- Aiz rokas uz ielas neviens nerausta. Justies var brīvi un droši.
- Neiztērē visu naudu. Izbraucot 25 CUC “dzeramnauda” jāatstāj Fidelam, kā izbraukšanas nodoklis (ar karti to samaksāt nav iespējams_ un bankomāti bieži nedarbojas vai ir tukši). Ja nesamaksāsi, var nākties palikt, jo viņiem ir POFIG .
- Suvenīrus labāk nopirkt pilsētā. Lidostā baigā izvēle nebija.
p.s. Zināmais Kubas kolorīts jau runā pats par sevi – vai nu cilvēkam tas ļoti patīk, vai arī kā citi, pēc bilžu noskatīšanās, saka: “tā ir pēdējā vieta kur brauktu”.
Mēs brauksim vēl!