Padomi un ieteikumi, kādu hidrotērpu vilkt aukstā ūdenī
Tev ir apnikusi pasīvā ikdiena un pieriebies skatīties uz slapjdraņķi caur piesvīdušu ofisa logu? Sezonas drūmās krāsas nomāc garastāvokli un vīrusi klauvē pie sliekšņa? Uz Latvijas pauguriem sniegs sūkā un vasara šķiet neaizsniedzama? Droši vien Tu būtu gatavs atdot daudz par kaut vai vienu komfortablu sērfošanas, kaitošanas, vindsērfinga, SUPošanas vai pat veikborda sesiju. Noteikti esi jau izmeklējis silto zemju ceļojumus, bet tas situāciju atrisina, laimīgākajā variantā, tikai uz pāris nedēļām, pēc tam tā pat ir jāsadzīvo ar šķietami skarbajiem apstākļiem Latvijā
Šājā rakstā atradīsi detalizētu aprakstu, kā noķert prieku, kad ārā ir pārāk tuvu nullei, bet domas tik un tā velk uz ūdeni. Padomi un ieteikumi, kā sadzīvot ar aukstumu.
Apetītes veicināšanai un ieskrējienam viens iedvesmojošs video:
"Anything that is worth pursuing is going to require us to suffer, just a little bit," says surf photographer Chris Burkard, as he explains his obsession with the coldest, choppiest, most isolated beaches on earth. With jawdropping photos and stories of places few humans have ever seen — much less surfed — he draws us into his "personal crusade against the mundane.
Mums ir Tev viena laba ziņa un otra ne pārāk.
Sāksim slikto ziņu. Vasara tiešām ir tik, cik tā ir, un nekas to nav spējīgs izmainīt, kā tikai pacietīga gaidīšana, kad tā atkal būs pienākusi. Pastāv vēl muļķīga cerība par ekstremālu globālo sasilšanu, bet tādā gadījumā, runā, ka pie mums vējš nepūtīšot.
Labā ziņa. Nav nekāds noslēpums – regulārs stiprs vējš, baudāmākās vētras un glītākie viļņi mūsu tuvajos krastos ir vēlā rudenī, ziemā un nereti arī agrā pavasarī. Latvijā, kā zināms, galvenais varonis ir DR virzienu vējš – procentuāli valdošais vējš pie Latvijas atklātās jūras krastiem. Ja jūra nav aizsalusi, tad nav svarīgi, kāds ir mēnesis, jo gaisa un ūdens temperatūra pie šāda vēja virziena būs vismaz 5 grādi virs 0. Jā, pat janvārī un februārī! Piemēram, Pēdējo gadu ziemās ūdens sezona pārtrūka tikai apmēram uz mēnesi.
Varētu teikt, ka piemērota ūdens sezona kaitošanai, sērfošanai un vindsērfingam Latvijā ir visu cauru gadu.
Aukstā ūdens prieki sastāv no 2 daļām. Tās ir: 50% ir attieksme un 50% atbilstošs inventārs. Ja drebinies un sūdzies jau +15 grādos, aukstie ūdeņi nebūs priekš Tevis. Ja vēlies izbaudīt visu labumu nepārbāztā pludmalē un Tev patīk izaicinājumi, kā, piemēram, neaizbraukt slēpot, bet tā vietā otrā Latvijas galā uzsērfot, tad šis raksts ir Tev. Šeit uzskaitītos paņēmienus, padomus un ieteikumus var pielietot arī maigākos, ne tik ekstremālos apstākļos.
Vēl viens fakts, kas Tev varētu likt aizdomāties pareizajā virzienā – ar atbilstošu sagatavošanos un inventāru ķert nesasaluša ūdens priekus, kad temperatūra ir tuvu nullei, ir tikpat komfortabli ķermenim, kā slēpojot vai snovojot normālos ziemas apstākļos. To taču var visi, vai ne? Tad kāpēc gan laist garām Baltijas jūras sniegtos ziemas priekus?
No šīs vietas, tālāk praktiski padomi un ieteikumi, kas liek drūmumam atkāpties un skaistajiem aukstā ūdens viļņiem kļūt pieejamākiem.
Šis tas varbūt kādam būs jau dzirdēts, btomēr enciklopēdiski iziesim visam cauri soli pa solim, kā arī labprāt papildināsim ar Jūsu ieteikumiem, ja tādi iekritīs [email protected].
– Paēst un izgulēties ir jebkāda veida aukstuma pārvarēšanas neatņemama sastāvdaļa. Ķermeņa spēkam vajag degvielu, lai uzturētu sevi komforta robežās. Ja ķermenim zūd jauda, tas lēnām sāk atslēgt mazāk svarīgās daļas, kā pēdas, pirkstus, degunu utt.. Pirms došanās ūdenī labāk uzņemt nevis šķidru pārtiku, kas aizņem daudz vietas, bet jaudīgu un enerģijas bagātu. Vēlams ar ne pārāk daudz ūdeni sastāvā, kā salātus utt.. Kāpēc? Jo nākot virsū aukstumam, ķermeņa pirmā aizsargreakcija ir atūdeņošanās, lai nebūtu jāpatērē enerģija lieko šķidrumu sildīšanai. Kā arī, ja gribēsies uz “krūmiem”, vilkt nost hidru šādā laikā tiešām nav ne patīkami ne ērti. Sportistu iecienītos ikdienas ūdens litru normas tempsim pēc sesijas.
Tāpat nav ieteicams ēst pārāk smagu pārtiku. Lai arī tā ir enerģijas bagāta, ķermenim vajag vairāk laika, lai to sagremotu un pārstrādātu. Vislabākais ēdiens ir saknes – daudz enerģijas un viegli sagremojamas. Labs boosteris pirms došanās ūdenī, vai pauzes brīdī ir arī šokolāde, bet ar to pārāk nepārspīlē, jo var slāpt no cukura pārdozēšanas.
Ir ēdieni, kas dod īsu efektu, šķiet tādi ir visi našķi un saldumi, un ir ēdieni, kas vēderā vienmērīgi un lēnām sadeg, sniedzot patstāvīgu enerģijas padevi ilgākā laika garumā. Neesam dietalogi, bet esam pamanījuši ka makaroni un baltie rīsi ir tiešām efektīva barība, ja ūdenī jāpavada vairākas stundas.
– Palīdz, ja ķermeni iepriekš uzsilda ar karstu dzērienu nelielos daudzumos, vai kārtīgi uzkarsētu autosalonu. Visticamāk, vairums aktīvistu Latvijā uz pludmali startē no mašīnas, nevis mājas sliekšņa. Ja mājās uzvelk hidrotērpu līdz pusei, sanāk stipri mazāk dzesēties stāvvietā pirms sesijas. Ja vari hidrā startēt no pirts – vispār ekskluzīvi.
– Arī sagatavojot inventāru, būtiski ir pašam nenosalt , nedz arī ļaut nosalt rokām vai sejai. Lai atgūtu zaudēto siltumu, vajadzēs labu laiku un enerģiju – tādas rezerves mums, protams, nav – visu spēku gribam atdot sportošnai.
– Mīnus 5 grādi veselam ķermenim ir viegli paciešama temperatūra . Galvenais saldētājs ekstremitātēm – kājām, pirkstiem un sejai – ir ūdens, kas iesūcas ādas virskārtā, atverot tporas un piebriedinot tās, tādā veidā ļaujot aukstumam vairāk iekost un tikt mums klāt.
Ūdens uzsūkšanos ādā var aizkavēt ar kaut ko treknu – labākajā gadījumā roņa taukiem, ieziežot tod aizsargājamās vietas – galva, kakls, pirksti utt. Tauki atgrūdīs ūdeni un veidos tādu kā aizsargkārtu. Labi, labi... visdrīzāk, ar roņa taukiem dzīvē būs saskāries retais no mums, bet līdzīgu funkciju pildīs arī biezāki krēmi, galvenais lai nav ūdens sastāvā. Efektīvi ir roku un kāju krēmi sausai ādai. Jo treknāks, jo labāk un nevajadzētu kautrēties ar uzklātās kārtas biezumu. Pārbaudīti un atzīti par labiem esam ir “Noitrogena” roku krēms un Vazelīns.
– Pirkstu gali mums ir vieni no mazāk apsildītākajām ķermeņu daļām, jo tur nav lielu asinsvadu. Uzziestais krēms ātri noberzīsies un nomazgāsies nost. Tāpēc, kad sāk salt pirksti, ieteicams nākamais padoms, kas darbojas vienmēr:
Ja kāju un roku pirkstos sāk just nepanesamu aukstumu, jāatgriežas krastā, jānoliek inventārs malā un ar berzēšanu jāatjauno asinsrite nosalušajās daļās. Vēlams nesildīt ar kādu papildu siltumu, bet tieši izmantot berzēšanu. Asinsritei atjaunojoties, var būt nedaudz sāpīgi. Pēc šīs procedūras ķermenis ieslēdz tādu kā izturīgo režīmu šīm daļām. Pēc tam var pat vilkt plānākus cimdiņus. Pirksti ir atgriezušies pie dzīvības un palikuši 2x mazsalīgāki. Nezinām, kāpēc tā, bet šis tiešām darbojas, tāpēc neslinko un necieties – kad sāk salt “gali”, izlien uz brīdi krastā atgūt nosalušās vietas. Tiesa, nemuļļājies un nepīpē pārāk ilgi, tas atdzesēs un apstādinās apkuri pārējā ķermenī un to jau atgūt vairs nav tik viegli. Pīpēšana, čatošana un pozēšana pludmalē, lai paliek vasarai.
Interesants apraksts par dažādu ķermeņdaļu sasildīšanas tehnikām:
http://outdoors.stackexchange.com/questions/3839/how-to-warm-up-your-cold-toes-and-fingers
– Protams, aukstos apstākļos neiztikt bez kārtīga hidrotērpa . Lielāka nozīme ir nevis tam, cik dārgs ir hidrotērps, bet gan cik jauns. Dzīvē ir pierādījies, ka siltākā un ērtākā hidra vienmēr ir jaunākā hidra. Protams, mēs šoreiz nerunājam par "aukstumu" Kanāriju salās, bet par 5/4 un 6/4 mm biezajiem neoprēna hidrotērpiem. Kā pirmo izcelsim visu silto hidru karali O'Neill PsychoTech 6/4+ ar kopīgo kapuci , jaunāko radinieku O'Neill Mutant Legend 5/4 mm ar noņemamu kapuci , kā arī saprātīgo, bet ne mazāk efektīvo O'Neill Epic 6/5/4 mm ar kopīgo kapuci . Neskaitot kvalitatīvu un biezu neoprēnu, tās ir arī hidras, kurām cepure ir klāt pie pārējā tērpa, tādejādi veidojot noslēgtu kostīmu. Protams, savu funkciju pilda arī citi līdzīga biezuma modeļi bez pievienotajām kapucēm, bet tici mums - aukstā laikā Tu gribi, lai kapuce ir klāt pie hidrotērpa.
Protams, hidrotērpam pirms sesijas vajadzētu būt sausam. Nekas nav mokošāk, kā slapja hidra pirms iešanas ūdenī.
Sērfošanai, vindsērfingam, kaitošanai un līdzīgiem vajadzētu izvairīties no niršanas hidrotērpiem. Lai arī tie ir ļoti silti, tie ir arī ļoti stīvi. Tie nav domāti asām un straujām kustībām lielā amplitūdā. Zem ūdens visas kustības notiek salīdzinoši lll-ēēē-nnn-āāā-mmm...
Ideālajam hidrotērpam nevajadzētu būt par lielu. Katra pie ķermeņa nepieguļošā neoprēna daļa, atdziest un, saskaroties ar ķermeni, atņem tam siltumu. Atgādināsim, ka neoprēna materiāls mūs silda, uzsūcot un iesprostojot sevī ūdeni, kas vairs necirkulē prom. To mēs uzsildām ar savu ķermeņa siltumu un tālāk tas kalpo kā papildus āda – aizsargkārta pret ārējo ūdeni.
Šeit der izcelt modernāko tehnoloģiju neoprēna materiālu – O’Neill Technobutter neoprēnu. Šis materiāls ir ūdeni atgrūdošs. Tajā uzsūcas daudz mazāk ūdens un ir daudz vairāk brīvu, ar gaisu pildītu burbulīšu pašā materiālā. Kā zināms, gaiss ir viens no labākajiem termoizolātoriem.
Tāpat labiem hidrotērpiem iekšpusē vairs neatradīsiet biezu vilnu, bet gan pēc sajūtas daudz kosmiskāku un vieglāku termoslāņa kārtu. Vilna mūsdienās, lai ar nav zaudējusi savu siltumefektivitāti, ir smaga, bieza un tai patīk uzsūkt ūdeni. Sanāk tāda sentēvu metode pret aukstumu, kad nebija citu variantu. Kosmonauti arī tak nevelk vilnas džemperus.
Sausie hidrotērpi. Jā, ir tāda nedaudz novecojusi tehnoloģija, ar kuras palīdzību var dzīvoties pa aukstu ūdeni. Tas darbojas kā brīvs, pilnībā noslēgts kostīms, kam ūdens netiek garām un nesūcas cauri. Zem tā var vilkt kaut uzvalku. Tiesa, nevajadzētu likt lielas cerības uz iespēju ērti kustēties. Jaunāko neoprēna materiālu hidrotērpi ir daudz ērtāki un efektīvāki. Lai vecie labie sausiņi paliek glābēju brigādēm un citām nodarbēm, bet ne ūdenssportam.
Sausais tērps ir arī salīdzinoši viegli uzplēšams un, piesmeļoties ar ūdeni, tas velk kā enkurs pie zemes. Iegrimstot ūdenī ar šādu tērpu, aukstums zogas cauri daudz ātrākkā neoprēnam. Ausais tērps ļoti apgrūtina kustības, kad apkārt iedarbojas ūdens spiediens. Avārijas gadījumā peldēt ar tādu uz krastu vienus pārsimts metrus ir teju neiespējami.
Pussausais tērps – termins, kas dzīvo cilvēku mēlēs vēl no vecajiem laikiem, ar ko apzīmēja biezus, gludas virskārtas neoprēna hidrotērpus. Tie bija no smaga, neelastīga un trausla neoprēna, varētu teikt - no iepriekšējās paaudzes neoprēna. Mūsdienās, aktīvajos ūdenssporta veidos šī neoprēna suga ir praktiski jau izzudusi, tā pat kā sausie tērpi. Ūdens nav ienaidnieks, ir vienkārši jāmāk to izmantot savā labā
Atkarībā no dzīvošanās ilguma pa ūdeni, jebkuram biezam hidrotērpam, uzvelkot apakšā kokvilnas t-kreklu, pēc sesijas tas būs daļēji sauss. Mēs gan to darīt neiesakām, jo tas nav efektīvi un ir neērti. Šim nolūkam ir domāta hidrotērpu termoveļa, par kuru runāsim nākamajā rindkopā.
– Katram kārtīgam hidrotērpu ražotājam piedāvājumā būs arī atbilstoša termoveļa , kas ir domāta speciāli vilkšanai zem hidrotērpa . Tā nav ne no neoprēna, ne likras auduma, bet gan blīva, bet ne bieza vai stīva, yo yo, ūdeni atgrūdoša flīša materiāla, kas darbojas kā efektīva aizsargkārta pret vēju un aukstumu. Samirkšana šīm veļām nemazina efektivitāti. Vispareizāk ir izvēlēties šo termo veļu pieguļošu - pat nedaudz par mazu, lai netraucētu un neveidotos krunkas zem hidrotērpa.
Nekādā gadījumā apakšā vai pa virsu siltajam hidrotērpam neiesakām vilkt kādu vasaras hidrotērpu vai likru. Likra pēc būtības ir dzesējošs audums, kas aizsargā no apdegšanas un ķermeņa pārkaršanas spēcīgā saulē. Vēl viens hidrotērps apakšā vai augšā pamatīgi ierobežos kustības brīvību un sajūta būs tiešām SMAGA.
Atsevišķi ražotāji piedāvā arī dažāda veida un materiālu vējjakas vilkšanai pār hidrotērpiem . Tām nereti ir arī caurums trapecāķim. Šīs jakas nav piemērotas sērfošanai, jo ūdenī iegrimstot apgrūtina kustības līdzīgi kā sausais hidrotērps.
– Cimdi . Visērtākie vienmēr būs paši plānākie iespējamie cimdi, kas ir uz siltuma un komforta robežas. Jebkādi cimdi pēc būtības traucē ieķerties pūķa stūrē, buras bomī, kā arī noturēt sērfa dēli vai SUP airi. Cimdu papildus biezuma radītās pretestības dēļ, rokas arī ātrāk nogurst. Pretēji hidrotērpam, cimdus vajadzētu izvēlēties nedaudz brīvus, bet ne tādus, kad smeļas litriem ūdens iekšā. Cimdi, kuriem ir 1cm brīvi gali, būs daudz siltāki, kā cieši pieguļoši cimdi, kas nospiež asinsriti. Vissiltākie, protams, ir dūraiņi, bet ar tiem ir ļoti ierobežota rīcībspēja. Tos vajadzētu izvēlēties pašā, pašā aukstākajā reizē.
Mūsu cimdu rekomendācija, kad temperatūra tuvu 0 ir O'Neill 5mm Lobster neoprēna cimdi
Vēsā, bet ne stindzinoši aukstā laikā, par neoprēna materiāla cimdiem ērtāki būs zamšādas cimdi. Jā, zamšāda arī uztur siltumu, kā arī ir daudz izturīgāks materiāls par neoprēnu.
Kad maita - kniebējs sāk ķerties pirkstu galos, pirms skriet un vilkt biezākus cimdus vai pārtraukt sesiju vispār, iesakām iziet cauri atsildīšanas procesam, kurš ir aprakstīts vairākas rindkopas augstāk.
Tāpat, sajūtot aukstumu, pārvarēt to un atjaunot asinsriti palīdz apļveida roku vicināšana. Pēc pāris apļiem uzreiz varēsi just, kā atgriežas asinsrite un siltums.
– Zābaki . Ar tiem ir līdzīgi kā ar cimdiem, tomēr nevajadzētu aizrauties ar pārmērīgu lielumu. Pārāk liela liekā ūdens uzkrāšanās tajos var būt tiešām kaitinoša. Aukstuma/siltuma daudzumu gan tas nemainīs. Ja pirksti nebūs iespiesti purngalos, tie būs daudz izturīgāki pret salšanu.
Der atcerēties – ja pārmērīgi sāk salt ekstremitātes, iespējams, ķermenis vairs netiek galā ar rumpja sasildīšanu – tas sāk atslēgt mazāk svarīgās ekstremitātes, lai saglabātu ķermeņa centra ilgāku funkcionētspēju.
Ar labiem 6mm neoprēna zābakiem pa ūdeni bez bēdas var staigāt arī mīnus grādos. Ja nav slinkums, zābaku stumbeņus var notīt ar makgaivereni, tikai tad paliek jautājums, kur aiztecēs tas ūdens, kas teorētiski var iekļūt pa sejas daļu vai kādu caurumu, ja hidra nav jauna.
Tā pa kā zem hidrotērpa velk termoveļu, tā neoprēna zābakos var ievilkt neoprēna zeķi.
– Cepure . Lai gan saka, ka caur galvu ķermenis zaudē ap 70% siltuma, pilnībā pietiek ar 3mm neoprēna cepuri ar ciešu kaklu – galva ir izturīg. Aukstākajā laikā priekšrocības būs cepurēm ar papildu oderes kārtu ap kaklu, vai vēl labākā gadījumā, tādām, kas ir kopā ar hidrotērpu kā viens kostīms. Ja aiz kakla garām sūcas stindzinošs ūdens, sajūta ir tiešam nepatīkama – gluži kā pati kaulainā žmiegtu krāgā.
– Ja plānā dzīvoties pa pludmali krastā, efektīvs papildlīdzeklis ir neoprēna mētelis. Tiesa, ja ķermenis ir nosalis un hidra slapja, tas neatgriezīs siltumu. Uzvelkot mēteli, visticamāk, pavadīsi kādu laiku salīdzinoši pasīvi, savukārt tas neļaus ķermenim ražot pietiekami daudz siltuma ar kuru uzturēt komfortu jau slapjajā hidrā. Pašai sportošanai kā tādai, šie mēteļi nav piemēroti.
Tas būtu viss no pirmajiem padomiem un ieteikumiem. Ievērojot visus šos punktus, var arī -10 grādos komfortabli uzsportot pa ūdeni pat vairāku stundu garumā. Ko darīt ar apledojumu, kas veidojas uz inventāra un visa pārējā? Iespējams, jāņem līdzi lodlampa ;)!
Auksts ūdens, lai arī mūsdienu materiāliem ir viegli pārvarams, tomēr neietilpst cilvēka ķermeņa komforta zonā. Ja kaut kas noiet greizi, nav daudz iespēju ilgi uzturēt dzīvību. Nevajadzētu aizmirst, ka gatavojamies izklaidēties cilvēka ķermenim citādi ļoti ekstremālos apstākļos , tāpēc rūpēsimies par drošību ar dubultvērību.
Aukstā laikā draugi ir 3x vērtīgāki, tomēr nevajadzētu būt egoistam un rēķināties ar palīdzību no malas. Īsts džedajs pats tiek galā ar savām lietām. Ar to mēs domājam, ka ir nevis jācīnās vienam, bet nevajadzētu līst dziļāk ūdenī kā, kaut vai sajūtu līmenī, vari pievārēt patstāvīgi, ja notiek kāda avārijas situācija.
Vienmēr der atcerēties – inventārs nav vērtība par kuru cīnīties, vai uzņemties papildus risku aukstā laikā. Nonākot pie riska situācijas ir jābūt gatavam to ziedot.
Tomēr der arī ņemt vērā – pūķis, vindsērfings, vilņu dēlis utt. ir lieliski peldlīdzekļi. Atsevišķos gadījumos tie var būt noderīgi izdzīvošanai. Katra situācija ir jāizvērtē atsevišķi un bez panikas. Pārāk par šo tēmu neizplūdīsim, varbūt kādā citā reizē. Kā inventāru izmantot glābšnas vajadzībām var atrast, piemēram, šajos linkos:
http://www.surfers-survival-guide.com/
Eksistē arī visāda veida signālpadošanas ierīces , tomēr līdz šim nav sanācis saskārties pašam ar tādu, kas nebūtu pārāk sarežģīta un netraucējoša ikdienas sportošanai. Ja padomā ir iegādāties kādu no šādām ierīcēm, ieteiktu kārtīgi pārbaudīt, kā notiek to piereģistrēšana, sertifikācija un kā tas viss darbojas dzīvē. Par GPS glābšanās signālpadevējierīci uz kādu staciju, šobrīd efektīvāka šķiet metode, kad kaut kur ir piestiprināts izsekošanas raidītājs. Gabals arī nenokritīs, ja kaut kur pie hidrotērpa turēsi klāt kādu atstarojošu elementu, kaut tādu pašu, kā izmanto kājām gājēji ceļu satiksmē. Neliela diodes lampiņa ar koncentrētu staru arī var būt efektīvs glābšanās rīks.
Daži noderīgi linki par gadžetu tēmu:
Visi šie uzskaitītie paņēmieni, padomi un ieteikumi, protams, noder arī ātrākai sezonas atsākšanai pavasarī.
Auksto apstākļu pārvarēšana ūdenī ir nedaudz sarežģītāka kā gribētos, bet katra šāda “nelaikā” noķerta sesija ir kā diena pie dzīves sajūtas un gandarījuma ziņā.
Raksta autors Dāvis Drande.